Ērces attīstības cikls ilgst vismaz divus gadus. Pieaugušas ērces barojas un pārojas, parazitējot uz lieliem zīdītājdzīvniekiem. Mātītes sūc šo dzīvnieku asinis un vēlāk izdēj līdz 2000 oranždzeltenu olu.
Labvēlīgos apstākļos pēc dažām nedēļām no olām izšķiļas kāpuri (ap 0,5 mm gari). Tie piesūcas pelēm un citiem nelieliem zīdītājiem vai putniem un inaktivējas, līdz pārveidojas par nimfām (ap1,5 mm garumā). Nimfas sūc asinis grauzējiem, citiem nelieliem zīdītājdzīvniekiem vai putniem, arī cilvēkiem. Pēc kāda laika kļūst par pieaugušām ērcēm (mātītes ir vidēji 3,5 mm, tēviņi 2,5 mm gari.). Tad arī noslēdzas ērces attīstības cikls. Viens šāds cikls var ilgt divus līdz četrus gadus atkarībā no laika apstākļiem. Pieaugusi ērces mātīte ir īsta ilgdzīvotāja - ir ziņas, ka tā var nodzīvot pat septiņu astoņus gadus. Parasti katrā attīstības stadijā ērces asinis sūc tikai vienu reizi, tad atkrīt no sava barotāja, nolien zemsegā pēc mēneša – pieciem, izmainās notiek hitīna vairodziņa maiņa. Tātad kāpuriem un nimfām asinis vajadzīgas, lai pārietu nākamajā attīstības stadijā, bet pieaugušai ērču mātītei – lai producētu olas. Vienīgi ērču tēviņi asinis nevar uzņemt, tāpēc, ja arī piesūcas, tad tikai uz īsu brīdi. Kad ērces kāpurs vai nimfa sūc inficēta dzīvnieka asinis, tad uzņemtie slimības ierosinātāji saglabājas ērces organismā un var tikt nodoti tālāk nākošajā attīstības fāzē – transfaziālā cirkulācija. Pēc inficētu asiņu sūkšanas ērču mātītes (pieaugušās) dēj inficētas olas, transovulāri nodod vīrusu nākamajai paaudzei.
Cilvēki biežāk ērces pamana ērču mātīšu un nimfu piesūkšanos, kaut gan tās var piesūkties jebkurā attīstības stadijā. Ērces mēdz piesūkties dažādās cilvēka ķermeņa daļās, parasti ērces izvēlas tādas ķermeņa vietas, kur āda ir vismīkstākā un ir blīvākais, tuvāk ādai esošais kapilāru tīkls un attiecīgi izdalās vairāk siltuma, piemēram, cirkšņos, padusēs uz dzimumorgāniem , uz vēdera un galvas matainajā daļā.
Ērču eksistencei un aktivitātei ir nepieciešami noteikti klimatiskie apstākļi: relatīvajam gaisa mitrumam jāpārsniedz 92% un gaisa temperatūrai jābūt augstākai par +5C. Tādēļ dabiskie infekcijas perēkļi parasti nav sastopami apvidos, kas atrodas augstāk nekā 1300 m virs jūras līmeņa. Ērču populācijas blīvumu ietekmē laika apstākļi – mitrās vasarās un, it īpaši, pēc siltām ziemām ērču mēdz būt vairāk.…
