Ergonomija – (angļu ergonmica – gr. ergon darbs + nomos likums) – zinātnes nozare, kas dažādos apspektos pētī cilvēkus darba procesā un uz to pētijumu pamata izstrādā metodes darba apstākļu uzlabošanai un efektivizēšanai.
Ergonomika ir zinātne par cilvēkam drošu un ērtu iekārtu izveidošanu. Tā pēta faktorus, kas ietekmē cilvēka darba produktivitāti un pēta, kādi nelabvēlīgi darba vides apstākļi var ietekmēt veselību. Piemēram, viena no ergonomikas nozarēm ir tādu mēbeļu konstruēšana, kuras novērš muguras sāpju rašanos un muskuļu krampjus.
Jēdziens ergonomika bieži tiek lietots mūsdienu darba kontekstā. Viens no galvenajiem ergonomikas uzdevumiem ir nodrošināt produktu un sistēmu atbilstību cilvēkam un padarīt darba vidi komfortablāku. Uzlabojot sistēmas ergonomiku, uzlabojas darba efektivitāte un samazinās darba vides riska faktori. Ergonomika plašākā perspektīvā ietver fiziskos aspektus, kas tieši saistīti ar strādājošā darba vietu, apkārtējās darba vides un emocionāli psiholoģiskos aspektus. Taču faktiski par ergonomiku netiek runāts agrāk kā no 20. gadsimta sākuma, īpaši tai pievēršoties pasaules karu laikā. Jau pirmā pasaules kara laikā sāka ņemt vērā karavīru fiziskās īpašības, piemērojot ekipējumu: maskas, aizsarglīdzekļus acīm, vietas noteikšanas līdzekļus utt. utt. Otrā pasaules kara laikā, kad tika izmantotas komplicētākas iekārtas, sāka ņemt vērā arī indivīdu garīgās, maņu un muskuļu spējas.
Ergoterapija ir viena no rehabilitācijas nozarēm. To definē kā „veselības aprūpes zinātni, kas pamatojas uz zināšanām par mērķtiecīgu aktivitāti.”
Ergoterapeits ir augsti kvalificēta ārstniecības persona ar augstāko izglītību, kurš piedalās pacienta ārstniecības, rehabilitācijas un sociālās aprūpes procesā. Ergoterapeits veicina maksimālu indivīda spēju izmantošanu neatkarības līmeņa paaugstināšanai, saglabāšanai vai attīstīšanai.
Ergoterapijas galvenais uzdevums ir veicināt indivīda veselību un neatkarību jebkuros dzīves apstākļos. Attiecīgi, ergoterapeits ir ārstniecības profesionālis, kas lieto mērķtiecīgu aktivitāti, lai aizkavētu mazspējas vai nespējas rašanos un attīstītu indivīda neatkarību ikdienā. Ergoterapeits arī rosina cilvēku adaptēties jaunos apstākļos, un, izmantojot aktivitāti kā terapeitisku aģentu, samazina cilvēka fizisko vai garīgo disfunkciju.
Ergoterapija Latvijā, un - pasaulē?
Latvijā šī rehabilitācijas nozare ir pārstāvēta kopš 1996. gada, kad Latvijas medicīnas akadēmijā uzņēma pirmos studentus ergoterapijas specialitātē.
Par celmlaužiem var uzskatīt 6 praktizējošus ārstus no Latvijas, kuri ieguva ergoterapeita izglītību Zviedrijā un bija arī pasniedzēji.
…
