Ērihs Marija Remarks "Ēnas paradīzē"

Lai paliktu Amerikā, jāiegūst atļauja. Arī pēc kapitulācijas, atgriežoties Vācijā, pats savā dzimtenē, viņš ir viesis, jo ir zaudējis savu pavalstniecību. Tā nav dzīve, bet gan eksistence. Un ar šīm sekām ir jāmaksā, ka esi palicis dzīvs.
„Kaut arī citur tiek nonāvēti simtiem tūkstošiem cilvēkiem – tādēļ, pirkstā iegriežot, nesāp mazāk.” Šis bija laiks, kad tika izpostītas daudzas vietas un sirdis. Emigranti klīda kā ēnas, meklēdami apsolīto „paradīzi”. Ē.M.Remarks viņus salīdzina ar vēžiem: „Pienagloti uz ledus un nespēj žēloties, pilnīgi kā emigranti bez pases.” Viņu izjūtu tēlojums bija ļoti spilgts, tā lielākoties bija katra varoņa iekšējā traģēdija, un tāda arī palika.
…