Ernests Brastiņš bija cilvēks ar visai plašām kultūras un sabiedriskā darba interesēm – par savas dzimtās zemes un tautas vēsturi, par tautas tradicionālās kultūras un lietišķās mākslas attīstības procesiem. Varbūt, ka savu lomu viņa darbu tapšanā ieņēma dzimtā novada un tā apkārtnes krāšņā daba, kur atradās daudzi vēstures, arhitektūras un mākslas pieminekļi, kas rosināja radošu domu un talantīga cilvēka fantāzijas lidojumu.
Savā darbīgajā mūžā E. Brastiņš sarakstījis 20 grāmatas, no kurām ievērību pelna četras par Latvijas pilskalniem, Latvijas Gadskārtu dziesmas, Dievturu raksti. Ernesta Brastiņa izdotie pētnieciskie un informatīvie materiāli par latviešu folkloru iznākuši no 20.gs. sākuma līdz pat mūsdienām. Viņš veicis zinātniskus pētījumus, mācījis jaunatni, gleznojis, instruējis māksliniekus, publicējis daudz rakstu presē un pats vadījis laikrakstus kā tehniskais redaktors, vadījis organizācijas, nodibinājis Latvijas Dievturu Sadraudzi un atjaunojis latviskā kulta pildīšanu.
E. Brastiņa devumu latvju tautai var iedalīt:
Kā vēsturnieks – licis pamatus Latvijas pilskalnu pētīšanā.
Ernests Brastiņš aizrāvās ar seno latviešu pilskalnu meklēšanu, uzmērīšanu, modeļu veidošanu. Pirmā viņa veiktā ekspedīcija bija 1922. gada vasarā, kad viņš strādāja Latvijas Kara muzejā par pārzini. Ekspedīcija devās apzināt seno kuršu pilskalnu. Ekspedīcijas viņš vadīja līdz pat 1930. gadam, apzinot un uzmērot vairāk nekā 300 pilskalnus visā Latvijā un pierakstot ar tiem saistītās teikas. Pētījumu rezultāti tika publicēti „Latvijas pilskalni” četros sējumos, un tas kļuva par pirmo plašo latviešu tautības pētnieku darbu šajā jomā. …