Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (turpmāk ES) ikvienai fiziskajai un juridiskai personai Latvijā noteica jaunas tiesības un pienākumus, un nu jau ilgāku laiku varam vērot ES tiesību ieviešanu mūsu ikdienā.
Materiālo tiesību ziņā Latvijai ir saistošs viss milzīgais ES tiesību kopums, ko apzīmē ar acquis communautaire, bet procesuālā ziņā Latvijas tiesas ir ieguvušas jaunas iespējas piemērot ES tiesības.
2002.gada 1.jūnijā stājās spēkā Darba likums, kurš tapis, ievērojot daudzas Eiropas Savienības direktīvas darba tiesību jomā, kas attiecas uz darba līgumiem, darba un atpūtas laiku, vienlīdzīgu attieksmi utt. Likumā iekļauti arī Eiropas sociālās hartas un Starptautiskās darba organizācijas konvenciju principi.
Likumdošanas saskaņošanas nozīme Eiropas Savienībā
Analizējot likumdošanas saskaņošanas nozīmi Eiropas integrācijas procesā, pirmām kārtām ir svarīgi paskatīties uz pašas Eiropas Savienības izcelsmi, Eiropas integrācijas sākotnējiem mērķiem.
Tātad Eiropas integrācijas pamatā ir ar ekonomiskiem līdzekļiem sasniedzami plašāki politiski mērķi. Savukārt saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma 3.pantu dalībvalstu likumu tuvināšana ir viens no instrumentiem Līguma mērķu sasniegšanai. Līgums nosaka, ka harmonizācija noliks tiktāl, cik tas nepieciešams kopējā tirgus darbībai. Tādējādi harmonizācijas mērķis ir ekonomiskas, nevis juridiskas dabas - tas nav vienotas tiesību sistēmas radīšana.
Harmonizācija papildina Līguma pantu izveidoto sistēmu. Tā ir nobeiguma pasākums iekšējā tirgus veidošanai pēc lam, kad īstenoti ar tiešu iedarbību apveltītie, četras pamalbrivības regulējošie Līguma panti.
Harmonizācija ir līdzeklis tālākas ekonomiskās integrācijas sasniegšanai, un tā jālieto gadījumos, kad atšķirības starp nacionālo tiesību normām un praksi varētu radīt traucējumus kopīgā tirgus izveidei un funkcionēšanai. Harmonizācijas robežas nosaka ne vien Līguma panti, bet arī tiesu prakse. Eiropas tiesa integrācijas pirmsākumos uzskatāmi darbojās kā integrācijas katalizators. Atsevišķos gadījumos ar tās spriedumu starpniecību tika novērsti šķēršļi tālākai vienota tirgus izveidei, apejot bieži tehniski sarežģīto, laika un resursu ietilpīgo likumu harmonizāciju.''
1995.gada 12.jūnijā Latvija un EK noslēdza līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses. Līgums stājās spēkā 1998.gada februārī, aizvietojot (daļēji iekļaujot) Brīvās tirdzniecības līgumu. Spēkā stāšanās aizkavējās - kopš tā parakstīšanas 1995.gada 12.jūnijā-, jo Asociācijas līgums pieder pie tā sauktās jaukto ligumu kategorijas - tie ir līgumi, kas aptver gan Kopienas, gan dalībvalstu kompetences. Tādēļ tie ir jāratificē Eiropas Parlamentā un visos ES dalībvalslu parlamentos.…
