Cilvēks un dabas resursi ir saistīti ciešās kopsakarībās, un šo kopsakarību raksturs un izpausmes laika gaitā mainās. Latviešiem zeme ir svarīga, un līdz pat nesenam laikam 20.gadsimta sākumam – latviešus varēja dēvēt par zemnieku tautu, bet līdz pirmajai tautas atmodai un inteliģences veidošanās procesam – pat par zemnieku kārtu. Tādējādi zemes, meža, lauksaimniecības un lauksaimnieku vēsture, kā arī agrārā vēsture lielā mērā veido visas Latvijas vēsturi.
Latvija pavisam nesen ir iestājusies Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), un tas nozīmē lielas pārmaiņas ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā dzīvē kopumā. Latvijas lauksaimniecība ir guvusi jaunu izaicinājumu - iekļaušanos Eiropas Savienībā un praktisku piemērošanos darbam Eiropas vienotajā tirgū un Kopējai lauksaimniecības politikai.
ES katrai dalībvalstij piedāvā izvēles iespējas lauksaimniecības un lauku politikas ilgtspējīgai attīstībai, ieviešot Kopējo lauksaimniecības politiku (turpmāk - KLP).
Darba mērķis ir iepazīties ar:
Kopējās lauksaimniecības politikas būtību;
Politikas reglamentējošo likumdošanu;
Eksporta kompensācijas sistēmu, tās veidiem un būtību;
Izanalizēt vienas komercsabiedrības ražotā kompensējamā produkta tirgu un situāciju, kāda bija pirms kompensāciju saņemšanas, un kāda ir tagad, kad kompensācijas vairs nav.
Lai sasniegtu mērķus ir jāveic sekojoši uzdevumi:
Jāizpēta Kopējās lauksaimniecības politika
Jāizanalizē eksporta kompensāciju sistēmu
Jāveic komercsabiedrības vispārējā analīze, darbības ietekme uz kompensāciju piešķiršanu/nepiešķiršanu.
Par darba izstrādāšanas pamatu tiek izmantota ES KLP preču uzskaites, kontroles un administrēšanas sistēmas izpēte Latvijā, statistiskā analīze, datu apkopošana.
Darbu rakstot izvirzu šādu hipotēzi: ES Kopējā lauksaimniecības politika ir mainījusi lauksaimniecības saražoto produktu virzību uz ārējo ES tirgu un ietekmējusi Latvijas lauksaimnieku darbību.…