Lai notiktu ekonomiska integrācija, valstīm ir jāveic dažādi pasākumi - jālikvidē tirdzniecības ierobežojumi, jāsaskaņo likumdošana un tml. No ekonomiskas teorijas viedokļa pastāv vairākas ekonomiskas integrācijas stadijas. Valstīm ekonomiski integrējoties tās pakāpeniski izveido:
brīvas tirdzniecības teritoriju,
muitas savienību,
vienotu ražošanas faktoru tirgu,
vienotu tirgu,
monetāro savienību,
ekonomisko savienību.
Uzsākot ekonomisko integrāciju, valstis sākotnēji izveido brīvas tirdzniecības teritoriju, likvidējot muitas ierobežojumus uz iekšējam robežām. Lai izveidotu nākamo ekonomiskas integrācijas stadiju – muitas savienību, valstīm vēl papildus jānosaka vienoti muitas tarifi trešajām valstīm. Katra nākamā ekonomiskās integrācijas stadija prasa vēl papildus pasākumus. Pēdējā ekonomiskās integrācijas stadija – ekonomiskās savienībās izveide – nozīme, ka valstis ir pilnībā integrējušās un no ekonomikas viedokļa tas var pielīdzināt vienotai valstij. Ekonomiskā savienība vēl nenozīmē pilnīgu valstu apvienošanos, jo tādus jautājumus, kā valsts pārvalde, kultūra, izglītība, ārēja drošība u.c. katra valsts risina neatkarīgi. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka vienota tirgus izveide ir ekonomiskās, nevis politiskas integrācijas stadija.
Pirmais ieguvums no vienota tirgus izveides ir konkurences palielināšanās. Tātad palielinoties konkurencei, ražotājam ir jācīnās par noieta tirgu. Tas rada ražošanas efektivitātes paaugstināšanos, zemākas ražošanas izmaksas un līdz ar to arī zemākas galēja patēriņa preču cenas.
Otrs ieguvums ir tas, ka notiek preču un pakalpojumu tirgus integrācija. Tās rezultātā uzņēmumi var veikt ražošanu tur, kur tas ir ekonomiski visizdevīgāk.…
