Dzīve izvirza arvien jaunas un jaunas prasības vispusīgai personības attīstībai un audzināšanai, lai pēc skolas beigšanas audzēknis būtu spējīgs konkurēt darba tirgū, tādēļ jārada vajadzīgie apstākļi šā uzdevuma veikšanai. Katra skolēna personības vispusīga attīstība ir pedagoģijas un prakses galvenā problēma. Tas ir plašs un sarežģīts uzdevums un to skolai izvirza visa mūsu sabiedrības attīstības gaita. Sabiedrībai vajadzīgi cilvēki, kas spējīgi pilnveidot gan ražošanu, gan cilvēku savstarpējās attiecības, vajadzīga intelektuāli attīstīta jaunatne. Mūsu valsts skolās veiksmīgi risina intelektuālās, darba audzināšanas, estētiskās un fiziskās audzināšanas un attīstības uzdevumus [4; 25].
Tālākais pētījums balstās uz V. Suhomlinskis; V. Voronkova; A. Kraze, teorijām un pieņēmumiem.
Estētiskā audzināšana
Audzināšana darbā un darbam ir organizatoriski saistīta ar estētisko audzināšanu, jo par cilvēku un viņa vērtību liecina viņa padarītā darba kvalitāte, ārējais izskats un noformējums. Tikai labi un skaisti padarīts darbs rada gandarījumu.
Estētiskās audzināšanas uzdevums ir attīstīt un izkopt spējas, prasmi radīt jaunas skaistas vērtības. Skaistums veido morālo skaidrību, cilvēciskumu tikai tad, ja darbs, kas rada skaistumu, ir augstu morālu stimulu apgarots, ja tajā izpaužas cieņa pret cilvēku. Jo augstāki ir šie morālie stimuli, jo vairāk cilvēks ciena sevi, spēcīgāka kļūst viņa nesamierināmība ar atkāpēm no morāles normām. …