Valsts ZA Āfrikā līdz 20.gs pirmajai pusei neoficiālais nosaukums bija Abesīnija. Robežojas ar Sudānu, Eritreju, Džibuti, Somāliju, Keniju. Robežu kopgarums 5311 km. Valsts lielāko daļu aizņem Etiopijas kalniene, valsti šķērso ģeoloģiski aktīvā Austrumāfrikas lūzumzona, Austrumāfrikas riftu sistēma.
Vispārīgas ziņas
Platība - 1 127 127 km2
Iedzīvotāji - 65 891874 (2001.g.)
Galvaspilsēta - Adisabeba
Adm. iedal. - 9 nacionāli administratīvie rajoni, 2 pašvaldību administrācijas
Ofic. valoda - amharu
Naudas vienība - birra
ANO loc. no 1945.g.
ĀVO loc. no 1963.g.
Valsts iekārta
Federāla Demokrātiska Republika, valsts galva prezidents. Likumdevējs - Federālais parlaments, kurš sastāv no augšpalātas (108 locekļi) un tautas pārstāvniecības palātas (548 deputāti). Jaunā konstitūcija pieņemta 1991.gada decembrī pēc Mengistu militārās diktatūras gāšanas. Civilizācija Etiopijā zināma no 2.g.t.p.m.ē, ēģiptieši to sauca par Puntu. Etiopija ir viena no vecākajām Āfrikas valstīm. Kristietība pieņemta 4.gs. 1935.-1936.gadā Etiopiju okupēja Itālijas karaspēks. 1941.gadā valsts tika atbrīvota.
Iedzīvotāji
Valstī dzīvo ap 100 tautību un etnisku grupu. Lielākie etnosi oromo 40%, amhari 32%, sidamo 9%, šenkella 6%, somāli 6%, afari 4%, guragi 2%, citas tautas 1%. Pilsētās dzīvo arī arābi, indieši, pakistānieši, armēņi, grieķi.
…
