Pētījums tika veikts par deviņām dokumentālajām filmām, kas ir veidotas laika periodā no 2002. līdz 2012. gadam un pēc autores domām, kā arī pamatojoties uz definīcijām par ētiku un morāli ir atbilstošas kursa darba tēmai. Pēc pētījuma rezultātu analīzes izriet, ka kursa darbā izvirzītā hipotēze, pēdējo 10 gadu laikā Latvijas dokumentālajā kino mēdz atainot neētiskas ainas, apstiprinās. Tomēr interesants šķiet fakts, ka pēc lielākās daļas respondentu domām, vairāk ētisko robežu ieviest nevajadzētu.
Secinājumi
1. 66% respondenti atzīst, ka dokumentālais kino mēdz pārkāpt ētikas un morāles robežas.
2. Kursa darbā izvirzītā hipotēze apstiprinās. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas dokumentālajā kino mēdz atainot neētiskas ainas.
3. Visvairāk respondenti- 26, visneētiskāko atainošanai dokumentālajā kino atzīst fizisku vardarbību un kroplību.
4. Pēc respondentu domām dokumentālā kino nedrīkst tikt atainota pedofilija.
5. Visvairāk respondentiem- 18, neētiskas šķiet filmas „Ģimenes lietas” un „Dokumentālists”.
6. Pēc vairākuma, jeb 36 respondentu domām dokumentālajam kino nav nepieciešamība ieviest lielākas ētiskās robežas.
Priekšlikumi
1. Lai arī dokumentālais kino mēdz pārkāpt sabiedrībā pieņemtās ētikas un morāles normas, speciālu robežu un likumu ieviešana nav nepieciešama, jo dokumentālais kino ir žanrs, kurā ir jāataino viss, svarīgi vienīgi tas, lai dokumentālais kino nepropagandē vienu tēmu kāda individuāla cilvēka interesēs.
2. Dokumentālajam kino ir skaidrāk jānosaka filmā sagaidāmo kadru specifika, kas cilvēkiem varētu šķist netīkami.
…