Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu arvien aktuālāks jēdziens mūsu sabiedrībā ir etniskā identitāte, tās apzināšanās process un atšķirības starp dažādiem etnosiem. Varētu pat teikt, ka Latvijā tas ir diezgan sāpīgs jautājums. Nepārtraukti masu mēdijos parādās arvien jauni konfliktu apraksti starp latviešu un krievu tautību pārstāvjiem. Manuprāt, tas ir sāpīgs jautājums daudziem cilvēkiem, jo ikdienā mēs spējam normāli komunicēt savā starpā īpaši nepiedomājot pie problēmām, kas valda sabiedrībā.
Šī referāta mērķis ir aplūkot, kas īsti ir etniskā identitāte, kā tā veidojas un ko tā var dot indivīdam.
Darba iztirzājuma daļa ir strukturēta trijās daļās – vispirms aplūkoju, kas ir jēdzieni „etnoidentitāte” un „etnoss”, tad seko sadaļa par to, kā veidojas etniskā identitāte un kas nosaka tās izvēli; un visbeidzot – nodaļa par etniskās identitātes apziņu, tās pieauguma iemesli un ietekme uz indivīdu.
Jēdzienu „etnoidentitāte” un „etnoss” būtība.
XX gs. otrajā pusē aktivizējās procesi, kas saistīti ar etniskās identitātes apziņas pieaugumu – cilvēki sāka skaidrāk apzināties savu piederību noteiktai etniskai grupai, ‘’etniskai kopībai’’. Termina ‘’etnoss’’ nozīme joprojām ir visai neviennozīmīga. Krievu etnologi un psihologi uzskata to par reālu sociālu grupu, kas izveidojusies sabiedrības vēsturiskās attīstības procesā. Citu valstu etnologiem ir cita pieeja etnisko kopību pētniecībā, tās tiek uzskatītas par sociālām konstrukcijām, kas veidojas un attīstās politiķu un radošās inteliģences mērķtiecīgu pūliņu rezultātā, pirmkārt jau nodrošinot sociālo komfortu kultūras ziņā viendabīgu kopību ietvaros. …
