Par dažādām identitātēm ir runāts un rakstīts ļoti daudz – dažreiz jau liekas, ka mēs īsti vairs neizprotam šī vārda nozīmi. Identitāte ir katra cilvēka visdziļākā iekšējā vajadzība, personības universāla, absolūta un objektīva iekšējā nepieciešamība – būt kaut kam un apzināties sevi kā līdzīgu starp līdzīgiem, būt kaut kam piederīgam. Šī piederības apziņa cilvēkam dod elementāru drošības sajūtu – es esmu starp līdzīgiem, es neesmu viens, ir vēl daudzi tādi kā es – ar līdzīgām problēmām un vajadzībām. Vismaz man pašai tā ir – darbā, universitātē un citur.
Cilvēki etnisko identitāti uztver dažādi. Parasti cilvēks neizvirza savu etnisko identitāti priekšplānā ikvienā sabiedriskajā vai politiskajā saskarsmē. Cilvēki apzinās, ka dažās situācijās un dažādās lomās etnicitāte neiederas un var būt pat par apgrūtinājumu, traucēt. Savukārt ir tādas situācijas, kad notiek tieši pretēji – etniskās piederības apziņa saasinās līdz maksimumam un tiek uzsvērta katrā izdevīgā gadījumā.
Etniskā identitāte ir cilvēka apziņa par piederību noteiktam etnosam. Darbā ir aprakstīta etniskās identitātes būtība, veidošanās un saistība ar citām identitātēm.
DAŽĀDAS IDENTITĀTES UN TO LOMA CILVĒKA DZĪVĒ
Identitātes var būt daudzas un dažādas, jo katram cilvēkam ir vairākas viņa personības šķautnes un piederības apziņa vairākām sociālām grupām. Pašu cilvēka patību veido daudzas un dažādas funkcionālās lomas un identitātes – ģimeniskās, teritoriālās, šķiriskās, reliģiskās, etniskās, kā arī viņa dzimuma noteiktā loma. Identitātes savijas cita ar citu, krustojas, konkurē savā starpā pastiprina vai apspiež cita citu. Jautājums ir – kura no tām dominēs pār citām? Šī dominējošā identitāte var mainīties. …
