Šķiet, mēs jau esam samierinājušies, ka divas valsts kopienas - latviešu un krievu - riņķo katra pa savu orbītu, ne pārāk interesēdamās par otras problēmām. Bet, kad pēkšņi rodas draudīga situācija, var tikai pabrīnīties, salīdzinot latviešu un krievu masu saziņas līdzekļu vērtējumus. Katram sava taisnība. Kāpēc cilvēki tik atšķirīgi uztver vienu un to pašu notikumu, kas traucē viņiem paspert tuvināšanās soli? Kopš 1970. gadiem komunikācijas pētnieki lielu uzmanību pievērš publiskajam diskursam, t.i., valodas lietošanas praksei sociāli politiskajā sfērā un tajā skaitā masu informācijas līdzekļos. Diskursa analīzes pieeja postulē, ka mediji ne tikai spēj veidot auditorijas dienas kārtību, bet arī piegādā auditorijas interpretācijas shēmas vēlamai publiskā diskursa izpratnei. Stereotipi, kā cilvēku uzskatu sistēmas sastāvdaļa, skaidro, kāpēc un kā cilvēki veido attiecības ar citiem: tāpēc, ka viņi ir, piemēram, mazāk izglītoti, ka viņiem ir mazāk tiesību. No medijiem auditorija smeļ modeļus realitātes interpretēšanai.…