Baltijas jūras austrumu krastā etnogrāfijai ir ļoti sena cilme. Kā mūzikā, tā arī daiļliteratūrā, arhitektūrā, vēlāk dekoratīvi lietišķajā mākslā, tēlotājmākslā, teātrī, kino, horeogrāfijā, fotogrāfijā un sadzīves norisēs latviešu etnogrāfija devusi savu ieguldījumu un radījusi savdabīgu, latvisku gaisotni. Katrs laikmets ņem no lielā etnogrāfiskā kopuma sev vajadzīgo. Mūsdienās pieaugošais sociālo un kultūras izmaiņu ātrums saasina nepieciešamību pēc stiprām tradīcijām, kuras spētu sniegt gan garīgo vērtību orientierus, gan arī pamatus jaunām mākslinieciskās darbības formām. Savijoties raksturīgākajām modes un mākslas tendencēm, latviešu tautas etnogrāfija nonākusi līdz mūsdienām, saglabājot sentēvu liktos pamatus.
Noklustot Napoleona karu dārdiem, Eiropas bijušo feodālo impēriju nomaļu tautas modās patstāvīgai nacionālai dzīvei, un pēc ungāriem, čehiem, somiem, serbiem, un daudziem citiem savas kultūras vērtības sāka apzināties arī latviešu tauta. Sākās folkloras un etnogrāfijas sistemātiska vākšana, izdošana un ievadīšana profesionālās mākslas žanros. Kopš 19.gadsimta otrās puses no uzkrātā etnogrāfijas mantojuma daudz ko smēlusies visa latviešu kultūra.
Daiļamatniecībā un lietišķajā mākslā māls, koks, āda, metāls, dzintars un šķiedra ataino latviešu etnogrāfijas bagātību un gadsimtos krātās zināšanas darbu kompozīcijā un mākslinieciskās izteiksmes radīšanā, kā arī krāsu toņu izvēlē un saskaņošanā.
Spilgti latviešu etnogrāfija sasaucas ar glezniecības, grafikas un tēlniecības meistaru darbiem. Sākot no neatminamiem laikiem dažādi etnogrāfijas elementi tikuši iemūžināti ainavās, klusās dabas atainojumos, grafikas darbos un vienā no jaunākajiem mākslas veidiem – fotogrāfijā. Mākslinieki paaudzēm jūsmojuši par Latvijas dabas ainavu krāsām un to salikumus izmantojuši, veidojot savus darbus.
Etnogrāfisko rakstu elementi vērojami dažādu bukletu, žurnālu noformējumos, grāmatu ilustrācijās. Īpaši pēdējos gados, atmodas laikā atspoguļojot materiālus par latviešu gadskārtu ieražu svētkiem, etnogrāfijas motīvi ienāk periodiskās preses izdevumos, bagātinot vizuālo materiālu.Jau gadiem etnogrāfiskais motīvs ieskanas kā spilgts interjera elements. Sienu, griestu un grīdu apdarē tiek izmantoti dažādi etnogrāfiski raksti. Mēbeļu dizaineri gan individuālajā gan masveida produkcijas ražošanā smeļ zināšanas latviešu etnogrāfijā. Izsenis kā interjera papildinoša detaļa tiek izmantota vitrāža, kuru latviskā stilā veidojuši mākslinieki. Un visbeidzot, gandrīz katrā latviešu dzīvokļa interjerā var atrast kaut sīku etnogrāfisku elementu, kurš mājas vidi padarīs mājīgāku un mīļāku. …
