Saskaņā ar LR „likuma par piesārņojumu" un 20.11.2001. MK noteikumu Nr. 438 „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība" prasībām katra pilsēta ir veikusi piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra izveidi.
Par vienu no nozīmīgākajiem piesārņojumiem ir jāuzskata grunts un gruntsūdeņu piesārņojums ar naftas produktiem vai to komponentiem. Patreiz šāds piesārņojums ir konstatēts visos lielākajos naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas uzņēmumos. Šī piesārņojuma iespaidā pastāvīgi notiek negatīva ekoloģiskā ietekme uz blakusesošajām teritorijām, galvenokārt gruntsūdens plūsmas virzienā, kurš ir orientēts uz Baltijas jūru. Lai uzlabotu situāciju pilsētas rūpnieciskajā zonā, tiek realizēti vides atjaunošanas (sanācijas) pasākumi, kuru galvenais mērķis ir grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma un tā veidošanās cēloņu pakāpeniska novēršana.
Efektīvs piesārņojuma sanācijas projekts tika realizēts 1999.– 2000.g. a/s „Ventspils nafta", dzelzceļa estakādes celtniecības laikā, kad vienlaicīgi ar objekta būvniecības darbiem tika izveidota grunts un gruntsūdeņu attīrīšanas sistēma. Jau mēneša laikā pēc attīrīšanas sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas tajā bija vērojamas pozitīvas izmaiņas. 2001. gada laikā a/s "Ventspils nafta" dzelzceļa estakādes rajonā tika konstatēts ievērojams vides stāvokļa uzlabojums, kas skaidrojams ar efektīvu izveidotās piesārņojuma drenāžas sistēmas darbību.
Saskaņā ar veikto novērtējumu iespējamās avārijas var radīt sekas dažādās vidēs.
Avārijas rezervuāru parkā, sūkņu stacijā pie estakādes, eksporta sūkņu stacijā un manifoldos var ietekmēt gaisa kvalitāti. Grunts piesārņojumu var izraisīt dīzeļdegvielas, mazuta un termoeļļu cauruļvadu avārijas, kad notiek naftas produktu noplūde bez aizdegšanās. Šādas avārijas gadījumā, atkarībā no tās pakāpes (no nelielām noplūdēm līdz pilnīgam cauruļvadu sabrukumam) un izlijušā naftas produkta veida atbilstoši novērtējams grunts piesārņojums - no 72 m2 līdz 450 m2 lielā platībā. Jāpiezīmē, ka grunts piesārņojumu var radīt tikai to cauruļvadu avārijas, kas atrodas rezervuāri teritorijā, kura savukārt ir norobežota. Trasēs cauruļvadi ir uzmontēti uz dzelzsbetona stabiem un pa visu trasi zeme ir betonēta. Zem šī betona ir izklāta ģeomembrāna. Savukārt betonējumā ir savākšanas/noteces rene, kurai ik pēc katriem 100 metriem ir izbūvēta izlaide uz savākšanas akām.
Ir divas galvenās teritorijas attīrīšanas metodes:
In situ;
Ex situ.
Šoreiz pievērsīšos ex situ metodei, kuru pielieto gadījumā ar stipri piesārņotiem iežiem. Ir šādas metodes:
Fizikāli- ķīmiskās;
Bioloģiskās ;
Termālās ;
Cita veida apstrāde.
Turpmākajās nodaļās ir sīkāk par katru metodi.…
