Ievērojamais angļu filozofs, politiķis, zinātnieks un literāts Frensiss Bēkons (1561 – 1626) dzīvoja laikā, kad viduslaiku domāšanu nomainīja jauno laiku idejas un Eiropa piedzīvoja izškirošas pārmaiņas, ka arī radās spēcīgas nacionālas valstis. Šai laikā tieši zinātne, izgudrojumi un eksperimenti palīdz cilvēka redzeskolam aptvert pasauli jaunā skatījumā un arī Bēkons pieder pie šiem jaunā skatījuma cilvēkiem lielā mērā. Un viņš arī ir viens no teorētiķiem līdzīgi kā citi autori ko apskatījās šajā seminārā, kura darbos (konkrēti vairakās esejās) ir lasāma viņa laika politiskās idejas attiecībā uz valsti un tās pārvaldi. Kā ļoti ievērojams zinātnieks un filozofs, Beikons tāpat kā daudzi šā laika intelektuāļi uzskatīja, ka valsts un sabiedrība ir pētāma tāpat kā jebkurš cits zinātniskās izpētes objekts, meklējot tajās likumsakarības, un to viņš attiecīgi arī dara, meklējot labākos valsts uzbūves un sabiedrības funkcionēšanas modeļus. Tomēr katru zinātnieku ietekmē arī blakus apstākļi, un arī Beikona politiskos uzskatus ietekmēja tā laika sarežģītā politiskā situācija Eiropā, kā arī viņa paša tikpat sarezgītā dzīve un politiskā darbība.
Beikona dizmtene un darbības vieta Anglija uz pārējās Eiropas fona izcēlās ar senajām parlamentārisma tradīcijām, kas Beikona jaunībā karalienes Elizabetes I valdīšanās laikā (1558-1603) darbojās pastāvīgi un tiem nebija īpašu konfliktu, lai gan uz valdišanas beigām tādi parādās, un karaļa Džeimsa laikā izpaužas sevišķi asi. Tāpat Anglija 16.gs beigās bija faktiski bez valsts reliģijas, jo ne oficiālais anglikānisms, ne reformētais katolisms, ne daudzskaitligās protestantu sektas nevarēja uzskatīt par valstisku reliģiju, un monarhu pūles ieviest tadu nevainagojās panākumiem.…
