Feministiskā filosofija uzplaukst 20. gadsimta otrajā pusē, taču tās pirmsākumi meklējami feminisma kā sociāli politiskas kustības vēsturē, kas savukārt ilgst jau pusotra gadsimta. Termins feminisms radās 19. gadsimtā kā apzīmējums sieviešu cīņai par savām tiesībām. Viena no pirmām konkrētajām prasībām, ko izvirzīja sievietes, bija vēlēšanu tiesības un iespēja ieņemt valsts amatus. Gadsimtu gaitā viņu cīņa ir vainagojusies ar panākumiem, kā redzams demokrātiskās, civilizētās valstīs vairs neviens neapstrīd sieviešu tiesības vēlēt un tikt ievēlētām. Taču līdz ar to sieviešu sociāli politiskā kustība nav norimusi, kaut arī šīs tiesības pastāv, joprojām sievietes, būdamas puse no cilvēces, ieņem salīdzinoši mazu daļu valsts varas struktūrās. Ar sieviešu politiskajām un juridiskajām tiesībām, ar sociālās situācijas analīzi mūsdienu sabiedrībā nodarbojas daudzi feminisma virzieni. Šo virzienu pētījumu centrālais jautājums ir dzimumu līdztiesības un sieviešu sociālās identitātes meklējumi, vienlaikus atklājot un kritizējot visas tās mūsdienu sabiedrības sfēras, kurās pieļauta sieviešu nelīdztiesība ar vīrieti. Faktu un datu šādiem pētījumiem netrūkst, piemēram, pat attīstītās industriālās valstīs pastāv tendence sievietei maksāt mazāku algu nekā vīrietim par vienu un to pašu darbu. Pasaulē pastāv divu veidu pētījumu un studiju virzieni, viens no tiem aplūko tieši sieviešu situāciju, bet otrs – pievēršas abiem dzimumiem.…