1.6. Fenolformaldehīda sveķu iegūšana. Īpašības un izmantošana
Fenols viegli kondensējas ar formaldehīdu. Atkarībā no izmantotā katalizatora un fenola un formaldehīda molārajām attiecībām var izveidoties dažādi kondensācijas produkti. Ja attiecība starp fenolu un formaldehīdu ir 1:1, tad veidojas fenolspirti.
Ja polikondensāciju veic fenola pārākumā (fenola un formaldehīda molārā attiecība ir 7:6) skābā vidē, rodas lineāras uzbūves produkts, kas sastāv no 10 – 12 posmiem. Plastmasu tehnoloģijā šos oligomērus sauc par novolakiem. Novolaksveķi pēc krāsas ir caurspīdīgi gaiši līdz brūnam, kūst 130-140 oC temperatūrā, šķīst acetonā un spirtos. Blīvums 1,2 – 1,22 g/cm3. Karsējot tie tālāk nekondensējas un neveido nekūstošu masu, jo molekulā nav brīvu oksimetilēngrupu. Neskatoties uz to, pie ļoti augstas temperatūras (200-300 oC ) šādi sveķi var arī sašūties, bet reakcija notiek ļoti lēni. Novolaksveķus izmanto dažādu līmju un laku ražošanā.
Veicot novalaka iegūšanu pēc periodiskā paņēmiena, sākumā 40 minūšu laikā temperatūra tiek paaugstināta no 45 oC līdz 65 oC. Sintēzes laikā nepārtraukti notiek maisīšana. Reakcija ir eksotermiska. Maisījuma temperatūrai uzkāpjot līdz 100 oC, tas sāk vārīties. Par reakcijas norisi secina pēc maisījuma blīvuma. Fenola saturs sveķos nedrīkst būt lielāks par 9%.
…
