Feodālo attiecību rašanās un veidošanās Biza... / ID: 752273

Особые предложения 2 Открыть

5,49 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:752273

Автор: Diāna Merzlova (11)

Оценка:

Опубликованно: 01.10.2006.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 2 единиц

Ссылки: Не использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Bizantijas impērijas izveidošanās	2
	Bizantijas agrārā iekārta IV – VI gadsimtā	2
	Verdzība un kolonāts Bizantijā IV – VI gadsimtā	3
	Pilsētas amatniecība un tirdzniecība Bizantijas vēstures agrajā periodā	4
	Valsts agrajā Bizantijā	5
	Kristīga baznīca agrajā Bizantijā	6
	Ķeceru kustība	6
	Bizantijas impērijas ķiezara Justiniāna laikā	7
	Šķiru cīņa Bizantijā Justiniāna laikā. “Nikā” sacelšanās 532.gadā	7
	Justiniāna likumdošana	9
	Justiniāna ārpolitika. Kari Rietumos	10
	Justiniāna kari Austumos un Ziemeļos	11
	Slāvu iebrukums un viņu apmešanās Bizantijas impērijas teritorijā	13
	Bizantija VI gadsimta biegās un VII gadsimtā	15
	Sociāli ekonomiskās un politiskās pārmaiņas Bizantijā VII un VIII gadsimtā	15
	Pilsētu tālākā pagrimšana	16
	Lauku dzīve Bizantijā VIII gadsimtā un XI gs. pirmajā pusē. “Zemkopības likums”	16
	Svētbilžu grautiņi	17
	Paulikiāņu kustība. Toma Slāva sacelšanās	18
	Bizantija IX gadsimta otrajā pusē – XI gadsimtā	20
	Lauku dzīve Bizantijā IX gadsimta otrajā pusē un X gs	20
	Maķedonijas dinastijas ķeizaru agrārā likumdošana	20
	Likumi par karavīru zemes gabaliem	21
	Lauku iedzīvotāju kategorijas	21
	Feodālā pilsēta Bizantijā. “Eparha grāmata”	22
	Valsts aparāts	22
	Baznīca Bizantijā IX gs. otrajā pusē – XI gs	23
	Sakaru saraušana starp Austrumu un Rietumu baznīcām 1054.gadā	23
	Mūku Bizantijā	24
	Bizantijas ārpolitika IX gs. otrajā pusē – XI gs. beigās	24
	Krievzemes un Bizantijas attiecības IX – XI gs	25
	Šķiru cīņa Bizantijā X un XI gs	26
	Cīņa valšajā šķirā	26
	Bizantijas impērijas stabilitātes imesli	26

Фрагмент работы

Bizantijas impērijas izveidošanās. Bizantija (Austrumromas impērija) par patstāvīgu valsti izveidojas IV gadsimtā, sadaloties vienotajai Romas un Austrumu impērijā (395. gadā). Tā pārspēja Rietumu impēriju ar amatniecības un tirdzniecības attistību, kā arī ar pilsētu bagātibu un kultūras spožumu.
Romas impērijas austrumu apgabalu ekonomiskā un politiskā norobežošanās no tās rietumu provincēm sevišķi asi izpaudās IV gs. Pēc senās impērijas galvaspilsētas Romas pargrimšanas uz Austrumiem turp noteikti vajadzēja pārvietoties arī Romas valsts politiskajam centram. 330. gadā ķeizars Konstantīns par impērijas galvas pilsētu izvēlējās Bizntiju – seno Megara koloniju Bosfora krastos. Jauno galvaspilsētu nasauca viņa vārdā par Konstantinopoli (“Konstantīna pilsētu”). Konstantinopoles pārvēršana par galvaspilsētu izskaidrojuma ar pilsētas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli: šeit krustojās svarīgākie tirdzniecības ceļi no Eiropas uz Āziju un no Melnās jūras uz Egejas jūru, kas nodrošināja Konstantino-
polei hegemoniju tirdzniecībā starp Austrumiem un Rietumiem. Pilsēta bija arī militāri stratēģisks centrs. Tā bija priekšzīmīgi nocietināta kā no sauszemes, tā arī no jūras puses.
Bizantijas impērijā ietilpa Balkānu pussala, Mazāzija, Sīrija, Palestīna, Ēģipte, Kirenaika Ziemeļāfrikā, daļa Mezopotāmijas un Armēnijas, vairaki atbalsta punkti Krimā (Hersona) un Kaukāzā (Gruzijā), daži rajoni Arābijā, bet kopš V gadsimta arī Ilīrija un Dalmācija.…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −5,98 €