Mūsdienu cilvēks gan darba, gan privātajā dzīvē apmeklē dažāda veida pasākumus. To piedāvājums ir ļoti plašs, tikpat plašs ir piedāvātāju loks. Ikvienu pasākumu var uzskatīt par produktu, kas zināmā mērā apmierina vai neapmierina apmeklētāja vajadzības. Jebkurš pasākuma apmeklētājs, gluži tāpat kā tā īstenotājs vēlas iegūt maksimāli pozitīvu rezultātu. Pasākuma īstenošanas gaitu var pielīdzināt projekta īstenošanas gaitai. Tai ir jābūt vadītai, ievērojot vispārējās vadīšanas cikla funkcijas. Tāpēc ikvienam uzņēmumam, kurš organizē pasākumus, svarīgi ir zināt, izprast un balstīt savu darbību menedžmenta teorijā. Lai noskaidrotu, kā pasākumu organizēšana notiek reālā uzņēmumā, tika izvēlēts SIA „Positivus Music” uzņēmuma rīkotais festivāls „Positivus”.
Studiju darbam tika izvirzīts mērķis: analizēt festivāla „Positivus” saimniecisko darbību.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, autore izvirzīja šādus uzdevumus:
Kultūras pasākumu, festivālu organizēšanas teorija;
Festivāla „Positivus” organizēšanas izpēte;
Festivāla „Positivus” mārketinga izpēte;
Festivāla „Positivus” finansu izpēte;
Izteikt priekšlikumus un izdarīt secinājumus.
Darba tapšanas gaitā tika atlasīta literatūra par pasākumu organizēšanu, mārketingu, menedžmentu. Lai iegūtu darbam nepieciešamos datus, notika intervija ar SIA „Positivus Music” īpašnieku, darbam nepieciešamo materiālu atlase, mājas lapā ievietoto materiālu izpēte, datu analīze.
Kultūras pasākumu, festivālu organizēšana
Festivāls asociējas ar izpriecām, relaksāciju un veselības atgūšanu.
Pirmie festivāli parādījās Anglijā 1655. gadā. Festivāla nosaukums bija „Klergija dēli”, kurš notika Svētā Paula Katedrālē, Londonā. Savukārt muzikālo festivālu pirmsākumi tiek minēti ar 18. gadsimtu, precīzāk 1784. gadu, kurš notika Anglijā, Vestminsterā.[13.,3p]
Pēc šī teksta autore secina, ka festivālu pirmsākumos tiem bija savādāka nozīme, nekā mūsdienās. Tie vairāk bija kā garīgās attīrīšanās un pielūgsmes festivāli. Savukārt sākot ar 18. gadsimtu parādījās jau mūsu dienām līdzīgie festivāli. Cilvēki jau tajos laikos, balstoties uz savām idejām, spēja rīkot grandiozus pasākumus. Kaut vai lasot vēstures grāmatas, piemēram, gladiatoru cīņas, to arī var saukt par kultūras pasākumu, ko arī organizēja, protams, tā bija savādāka organizēšana, tajos laikos nedomāja, ne par sadarbības partneriem, ne reklāmu, ne peļņas gūšanu. Tādēļ, autore secina, ka pasākumu organizēšana iestiepjas vēl tālākā vēstures posmā, nekā 1655. gads.…
