Nesen (2003.g) iznākusī amerikāņu autora Dena Brauna grāmata „Da Vinči kods”, kura kļuva ļoti populāra savu neparastu ideju dēļ. Šajā grāmatā autoriem likās ļoti interesanta pati teorija par skaitļu likumsakarību dabā. Tāpēc aktuāli šķita veikt pētījumu par Fibonači skaitļiem. Leonardo no Pizas bijis tirgotājs, vairāk pazīstams pēc iesaukas Fibonači, viens no tā laika slavenākajiem matemātiķiem. Pateicoties Fibonači teorijai, parādījās iespēja atrast likumsakarību dabā, arī cilvēka ķermenī, jo cilvēka ķermenis izveidots pēc zelta griezuma proporcijas. Daudzi atklājumi tikuši veikti senā pagātnē, taču tie raksturo pavisam mūsdienīgus procesus. Viss, kas notiek mums apkārt, ir saistīts ar matemātiku, un to var izskaidrot ar matemātiskām likumsakarībām. Fibonači tikai atvasinājis šo teoriju, jo Fibonači skaitļi un zelta griezums tika izmantots jau senajā Ēģiptē un Grieķijā. Ja neeksistētu matemātika, tad senie ēģiptieši nespētu uzcelt piramīdas. Ja nebūtu matemātikas, cilvēka veidotos priekšmetos nebūtu estētiskā skaistuma.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis: atrast pierādījumus, ka Fibonači skaitļu teorija apstiprinās dabas procesos un cilvēka darbības nozarēs .
Zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi:
1.izpētīt un analizēt zinātnisko literatūru par Fibonači skaitļu vēsturi;
2.izpētīt Fibonači skaitļu pielietojumu matemātikā, dabā, mākslā, arhitektūrā un citās cilvēka darbības nozarēs;
3.praktiski pierādīt, ka Fibonači skaitļu teorija dzīvo vairākās paaudzēs;
4.izteikt secinājumus un priekšlikumus.
Hipotēze: Fibonači skaitļi apraksta dabas, cilvēka dzīves un darbības procesus.
Pētīšanas metodes:
vēsturisko dokumentu analīze;
monogrāfiskā analīze;
mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana (internets, datorprogrammas, datortehnika u.c.);
mērīšana, datu apstrāde, modeļu atrašana dabā, kas apstiprina Fibonači skaitļu teoriju.
Pētījuma bāze: Bauska un tās iedzīvotāji.
Itāliešu tirgotājs Leonardo no Pizas (1180-1240), vairāk pazīstams ar iesauku Fibonači, bija, bez šaubām, viens no slavenākajiem viduslaiku matemātiķiem. Viņa grāmatu loma matemātikas attīstībā ir grūti novērtējama.[6.]
Leonardo dzīve un karjera bija cieši saistīta ar Eiropas kultūras un zinātnes attīstību.
Romas imperatoram Fridriham II (1194 – 1250) patika rīkot matemātiķu turnīrus, kuros pretinieki cīnījās nevis ar zobeniem, tā kā tajā laikā bija pieņemts, bet ar teksta uzdevumiem. Tieši šādās cīņās Fibonači varēja izrādīt visu savu talantu, jo, pateicoties viņa tēvam Bonači, Leonardo bija izglītojies pie labākajiem tā laika arābu skolotājiem. Fibonači tēvam ļoti rūpēja dēla izglītība, viņš gribēja dod visu to, ko pats bērnībā nebija saņēmis.[6.]
Slavenākās Fibonači grāmatas:
„Abakas grāmata”, uzrakstīta 1202. gadā, bet līdz mūsu laikiem nonākusi otrā variantā, kas datēta ar 1228. gadu.
„Ģeometrijas praktika”(1220. g.)
„Kvadrātu grāmata”(1225. g.)…
