Šajā kursa darbā tiek semiotiskā perspektīvā skatīta filma „Pink Floyd. The Wall”, izmantojot Lakāna psihoanalīzes sistēmu. Tiek apskatīta skatiena problemātika, Es-Cita attiecības pašidentifikācijā un komunikācijā, to nozīme Lakāna psihoalītiskajā diskursā saistībā ar iekļaušanos vai neiekļaušanos simboliskajā kārtībā, kā arī sienas metaforas interpretācijas un šo interpretāciju problēma.
Metaforiskas sienas uzsliešana, kas ietver sevī gan atsvešinātību aspektu, gan norobežošanos, gan pārāvumu starp imagināro un simbolisko kārtību, tiek aplūkota kā psihoze, kas skar gan pašu Pink, gan citus ar ko Pink saista savstarpēja saskarsme.
Atslēgas vārdi: Lakāns, semiotika, psihoanalīze, filma „Pink Floyd. The Wall”, ‘sienas’ metafora, skatiens, cits, spoguļu stadija.
Šajā darbā ir aplūkota Alana Pārkera (Alan Parker) filma „Pink Floyd. The Wall”, galveno uzmanību vēršot uz sienas simbola, kāds tas atklājas šajā filmā, aprakstīšanu. Filmas tematika, kā centrā ir stāsts par rokzvaigzni Pink, kurš ir nonācis iekšējā konfliktā ar savām vēlmēm, un kļūst ārprātīgs laikā, kad ir fiziski un sociāli izolējies no visiem. Filmas pamatu veido angļu rokgrupas mūzikas albums ar tādu pašu nosaukumu „Siena” (The Wall), pirms filmas 1980. gada 27. februārī Nazau Kolizējā (Nassau Coliseum) uz skatuves notiek šova performance, kas arī vēlāk kalpo kā pamats filmas izveidei.1 Mans uzdevums, veicot šo pētījumu, ir izmantojot psihoanalītiķa Žaka Lakāna (Jacques Lacan) priekšstatus par spoguli, parādīt, kā iespējams nolasīt filmas vizuālo un audioālo materiālu, izmantojot Lakana psihoanalīzes iestrādes simbolu atrašanā un nolasīšanā. Šeit gan uzreiz jāatzīst, ka simbolu interpretācija un atrašana būs semiotiska veidā, kā Lakāns psihoanalītzē piedāvā strādāt ar simboliem, turklāt piezīmējot, ka Lakāna psihoanalīze bieži vien neļauj simbolu viennozīmīgu interpretēšanu.
Kino filmas aplūkošana un simbolu aprakstīšana, proti, filmas skatīšanās, jau pati iezīmē nepieciešamību aprakstīt skatiena problemātiku. Skatiens ir spēcīgāka metafora, ko izmanto, lai aprakstītu intersubjektivitāti.2 Viens no šīs esejas galvenās uzmanības momentiem tiks veltīts skatiena atklāšanai un tam, kā funkcionē siena kā metafora skatiena pārraušanā.…
