Bains ir pieņēmis vietējās civilizācijas Maori dzīves principus. Bainam vairs nerūp tās vajadzības un dzīves kvalitāte, kas ir noteicošais dzīvojot angļu sabiedrībā. Stevards (Adas vīrs), arī ir pieņēmis Maori dzīves principus, bet viņa seju neklāj zīmējumi, un viņš vēl joprojām uzvedas kā cilvēks, kas nācis no augstākās sabiedrības (to nosaka viņa ģērbšanās manieres un runas stils). Lietainā dienā kad abi pastaigājās viņam iespēra zibens, kopš tā laika nav minēts ne vārds no Adas puses. Filmas „The Piano” varoņi, parāda lielisku aktierspēli. Ada (Holly Hunter), visu filmas laiku ir mēma, viņa spēj nodot ziņas savai meitai ar žestu valodu, kuru neviens cits izņemot viņas divas nesaprot. Ziņas bieži tiek nodotas ļoti emocionālas, piemēram, dusmas, kuras parasti verbāli tiek nodotas balss paaugstinātā tonī, bet kā, lai šīs dusmas parāda neverbāli, vienīgi ar žestiem un ātrām, saspringtām roku kustībām. Kā palīglīdzeklis filmas laikā ir Adas meita, kura mātes žestus pārvērta verbālā komunikācijā, un ja bija dusmas, tad arī tās tika izteiktas, ja izbrīns, tad visas mātes (Adas) emocijas spēlēja viņas meita. Filmas tēma paradās tajā, ka: māte un meita ir kustamas mantas, tās var pārdot no viena cilvēka citam. Tā tiek raksturots Viktorijas civilizācijas laikmets, ar drūmu noskaņu. Ada ir mīlestības trijstūrī, viņa ir Stevarda sieva, bet mīl Bainsu. Kad Bains aizved Adu pie jūras spēlēt klavieres un vakarpusē viņi dodas mājās, Flora (Adas meita) no smiltīm un akmentiņiem ir izlikusi jūras zirdziņa zīmējumu, kas ir saistīts ar simbolisko mītu un norada uz noslēpumainību. Klavieres ir viens no romantiskākajiem mūzikas instrumentiem kā atbrīvot savu ieslodzīto brīvību.
Secinājumi
Tā kā filma kopumā bija sadalīta tādos kā vairākos gabalos, man nelikās tas saprotami. Kaut kur pietrūka filmas „The Piano” ideja, paskaidrojošā daļa, kulminācija, kā arī nobeigums bija diezgan paredzams. Filmas analīzē guvu jaunus iespaidus un turpmāk filmās noteikti vairāk piešķiršu uzmanību tam, kā tiek veidotas gaismēnas, kadrēti sižeti. Bieži vien filmā tiek iekļauti tādi simboliskie elementi, kuri skaidri norāda uz filmas satura būtību un skatītājam ļauj konstruēt realitāti sižeta gaitā. Naratīva galvenā būtība ir veidot komunikāciju starp skatītāju un sūtīto režisora informāciju, pēc kuras vadīties skatoties aktierspēli. Vienīgi prasmīgi un zinoši cilvēki savas idejas var īstenot patiesi labā kino.
…
