Filmas tēma, zemteksts
Sarkanā vijole šajā filmā ir kā vienojošs šī instrumenta vēstures elements. Filmas sižeta tapšanu iedvesmoja viena no Antonio Stradivari vijolēm – „Sarkanais Mendelsons” (1721).10 Ideja par sarkanās krāsas simboliku – vijoļmeistara mirušās sievas asinīm, radās pašam filmas režisoram un vienam no scenārija autoriem Fransuā Žirāram. Tieši tas piešķir vijolei unikalitāti. Liela nozīme ir arī tam, ka šī vijole bija meistarota gaidāmajam bērnam, pie kuras Nikolo strādāja ļoti ilgi un rūpīgi, pēc viņa domām, radot perfektu vijoli, īstu meistardarbu. Nokrāsojot vijoli ar sievas asinīm, ar no viņas matiem veidotu otu, viņš piešķīra vijolei dvēseli, kas nesa sev līdzi iedvesmu, kaisli, noslēpumainību un neatkārtojamu unikalitāti. Tas, kas šo instrumentu padara unikālu tiek ietverts filmas zemtekstā – visi personāži, kas paņem rokās šo vijoli, sajūt to, it kā saplūstot viņa un vijoles dvēselei vienā veselumā, bet katram no viņiem pienāk brīdis, kad it kā vijoles dēļ aiziet bojā, piemēram, brīnumbērns Kaspars Vaiss nomira no sirds mazspējas pirms konkursa, kurā vajadzēja uzstāties princim Mansfeldam, izpildot skaņdarbu uz šīs vijoles. Sarkanā vijole it kā sniedz apmierinājumu katram no personāžiem līdz zināmai robežai, kad viņi iet bojā un instruments ceļo pie nākamā tās upura caur apmierinājumu.
Zemteksts atklājas caur zīlnieces Českas taro kārtīm, ar kuru palīdzību viņa paredzēja Annas likteni. Uz katras no tām ir noteikts simbols, kas sevī ietver konkrētu stāstu – sarkanās vijoles likteni. Pirmā kārts, uz kuras attēlots Mēness. Tā kā Anna filmas sākumā teica, ka bērns gaidāms pilnmēnesī, šī kārts pareģoja ilgu dzīvi. Otra kārts ar pakārtu vīrieti, kas apzīmē ciešanas un slimības tiem, kas atradīsies ap Annu. Filmā, saistībā ar šo kārti, mirst talantīgais vijolnieks Kaspars Vaiss. Trešā kārts ar velnu virsū simbolizē Annas satikšanos ar izskatīgu un inteliģentu vīrieti, kas kārdinās viņu ar savu talantu un iekāri. Tas parādās epizodē, kur izcilais vijolnieks Frederiks Pops iegūst vijoli no čigāniem, bet izdarīja pašnāvību, jo viņa mūza aizgāja no viņa. Priekšpēdējā kārts „tiesa”, kas nozīmēja prāvu un vajāšanu. Filmā vajāšana notika komunistiskajā Ķīnā, kur klasiskā mūzika bija aizliegta un sarkanās vijoles īpašnieks tika vajāts, līdz viņu atrada mirušu paša mājā. Piektā un pēdējā kārts „nāve”, nenozīmēja nāvi, bet gan atdzimšanu, kas paredzēja daudzus pielūdzējus un lielu kapitālu. Filmā šī kārts nozīme tika atspoguļota izsolē.
Visa filmas garumā ir daudz neskaidrību un noslēpumainības, taču beigās viss tiek atklāts, sasummējot visus notikumus un aptverot personām piešķirtās nozīmes. Varētu teikt, ka sarkanās vijoles stāsts beidzas aiz zilā ekrāna un katrs to var veidot pats. Filmas beigas ir labs sākums otrajai filmas daļai, taču diez vai tādam stāstam vajadzētu turpinājumu.
…
