-
Filosofa Žana Žaka Ruso pedagoģiskās atziņas
18. gs. ir iegājies cilvēces vēsturē kā Apgaismības laikmets. Jaunajā pasaules uzskatā brīvība tiek uztverta kā galvenā cilvēka tiesība, bet darbs ir galvenais pienākums. Visās dzīves jomās tiek pieprasīts humānisms, savukārt humānisms sasniedzams, pareizi audzinot cilvēku. Tādējādi audzināšanai tiek piešķirta ārkārtīgi liela loma.
Viens no ievērojamākajiem pedagoģiskās domas pārstāvjiem Apgaismības laikmetā bija francūzis Žans Žaks Ruso (Jean-Jacques Rousseau) 1712-1778.
18. gs. otrajā pusē Francijā kapitālistisko attiecību strauju attīstību kavēja feodālā muižniecība un katoļu baznīca. Pret feodālo ideoloģiju asi vērsās franču apgaismotāji, kas, Loka uzskatu ietekmē, par valsts izcelšanos līguma ceļā, pierādīja cilvēka tiesības uz brīvību, vienlīdzību. Viņu nākotnes sapnis bija saprāta valdīšanas ēra.
Franču apgaismotāji nešaubīgi ticēja audzināšanas lomai un pauda pārliecību, ka, izaudzinot jaunu, viņu ideāliem atbilstošu cilvēku, tiks pārveidota visa pasaule, pazudīs gara tumsība.
Ž. Ž. Ruso ir dzimis Šveicē, Ženēvā, laikā, kad tā neatkarīga valsts. Tas, ka viņš nav francūzis, ir svarīgs fakts, jo atšķirībā no vairuma franču valodā rakstošo viņš nekad nav bijis franču vai jebkuras citas kultūras piekritējs. Atšķirībā no daudziem citiem sava laika filozofiem viņš ieguvis pavisam niecīgu formālo izglītību. Tas varētu būt iemesls, kas pamudināja viņu vairāk uzticēties spontānām jūtām, nevis konceptuālai domāšanai. Ruso māte mira tikai dažas dienas pēc dēla dzimšanas. Viņu audzināja tante un ekscentriskais tēvs. Vēlāk arī Ruso audzināšana tika uzticēta vietējam mācītājam un tēvocim. Drīz vien jaunekli nodeva mācīties pie notāra, tad pie kāda graviera. Gravieris pret mācekli izturējās tik brutāli, ka viņam nācās bēgt. Reizēm viņam nācās paciest vardarbību, nedrošību, vienmēr klīstot no viena darba uz citu, no vienas sievietes pie citas, no vienas valsts uz citu. Ruso līdz mielēm izgaršoja dzīves rūgtumu, strādājot visos iespējamajos amatos – no privātskolotāja līdz sulainim. Viņš bija piecu ārlaulības bērnu tēvs. Viņu māte bija neizglītota kalpone. Tajā pašā laikā viņš satikās ar Didro un citiem filozofiem. (Vārds “filozofi” tā šaurākajā nozīmē vēl joprojām tiek attiecināts uz Enciklopēdijas autoriem, ar to saprotot ne tikai izglītotu intelektuāli”.) Viņš pat tika uzaicināts piedalīties Enciklopēdijas veidošanā.
…
18. gs. ir iegājies cilvēces vēsturē kā Apgaismības laikmets. Jaunajā pasaules uzskatā brīvība tiek uztverta kā galvenā cilvēka tiesība, bet darbs ir galvenais pienākums. Visās dzīves jomās tiek pieprasīts humānisms, savukārt humānisms sasniedzams, pareizi audzinot cilvēku. Tādējādi audzināšanai tiek piešķirta ārkārtīgi liela loma. Viens no ievērojamākajiem pedagoģiskās domas pārstāvjiem Apgaismības laikmetā bija francūzis Žans Žaks Ruso (Jean-Jacques Rousseau) 1712-1778. 18. gs. otrajā pusē Francijā kapitālistisko attiecību strauju attīstību kavēja feodālā muižniecība un katoļu baznīca. Pret feodālo ideoloģiju asi vērsās franču apgaismotāji, kas, Loka uzskatu ietekmē, par valsts izcelšanos līguma ceļā, pierādīja cilvēka tiesības uz brīvību, vienlīdzību. Viņu nākotnes sapnis bija saprāta valdīšanas ēra.
- Filosofa Žana Žaka Ruso pedagoģiskās atziņas
- Marijas Montesori audzināšanas sistēma
- Šteinera filosofija un pedagoģiskā sistēma
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Pedagoģisko konfliktu cēloņu analīze un atbilstoša izturēšanās stila izmantošanas nozīme pedagoģiskās saskarsmes pilnveidošanā
Реферат для университета11
Оцененный! -
Filosofiskās, psiholoģiskās un pedagoģiskās vērtību teorijas
Реферат для университета15
Оцененный! -
Izcilāko filosofijas domātāju atziņas, to saistība ar mūsdienu pedagoģiju
Реферат для университета7
Оцененный! -
Dekonstrukcija Žaka Deridā filosofijā
Реферат для университета4
-
Neverbālā komunikācija kā viens no palīglīdzekļiem pedagoģiskās saskarsmes veidošanā
Реферат для университета7