Cilvēka ķermenis – mūsu katra ārējais veidols
”Pateicoties ķermenim, cilvēks ir pasaules daļa, bet, pateicoties apziņai, viņš ir tāda daļa, kas var izzināt veselo, t.i. pasauli kopumā.”2
Tātad mēs – es, tu, viņi- esam daļa no pasaules. Mums katram ir savs ķermenis – skaistāks, pilnīgāks, ar trūkumiem vai bez tiem, bet katram savs – neatkārtojams. Ķermenis ir tas, kurš pirmais pastāsta par mums otram cilvēkam, jo tikai pēc tam mēs sevi paužam ar savām domām, runu, intelektu. Tāpat kā mūsu ķermenis ziņo par mums citiem, arī mēs ārējo pasauli vispirms uztveram ar ķermeni – jūtam aukstumu, karstumu, mitrumu, sāpes. Tieši zīdaiņa vecumā ķermenis sniedz visvairāk informācijas. Ar ķermeņa palīdzību mēs orientējamies apkārtējā pasaulē – ar rokām veicam visažādākās darbības.
Interesanti cilvēka ķermeņa valodu skaidrojis A.Pīzs savā grāmatā “Ķermeņa valoda”. “Čārlijs Čaplins un daudzi citi mēmā kino aktieri bija bezvārdu saprašanās pionieri, tas bija vienīgais sakaru veids, ko piedāvāja ekrāns.”3
Autors interesanti stāsta, kādēļ sievietēm piemīt labāka intuīcija nekā vīriešiem, jo viņas, lūk, audzinot bērnus, ir mācījušās saprast neverbālo valodu. Saistoši škiet arī tas, ka ļoti daudzi ķermeņa žesti cilvēkiem visā pasaulē ir vienādi, liecina par vienām un tām pašām izjūtām. Tātad mēs saprotam, kad mans paziņa ķīnietis ir dusmīgs, tas ir tad, kad viņam ir saraukta piere, vai arī smaids liecina par pretējo.
Zināms, ka daudz mūsos var salīdzināt ar dzīvnieku pasauli – piemēram, zobu rādīšana mūsdienu cilvēkam izpaužas kā smīns.
Cilvēks var iemācīties kā ir jārunā konkrētā situācijā, kā jāuzvedās, var kontrolēt savus žestus, domāt tiem līdzi, tomēr ķermenis mūs tik ļoti vienkārši var nodot.
“Kā jau jebkura cita valoda, arī ķermeņa valoda sastāv no vārdiem, teikumiem un pieturas zīmēm. …