Katrs cilvēks savā veidā ir filozofs. Zinu, ka daudzi cilvēki paši to neapzinās, jo, iespējams, nekad nav nedz par to domājuši, nedz arī lasījuši. Filozofija nav vienkārša – to nevar iemācīties visu atstāstot, tā veidojas tikai tad, kad pats vēlies tā domāt un esi tai nobriedis, savādāk tā vairs nebūs filozofija, tās būs atstāstītas cita domas. Filozofijā katram cilvēkam ir savas personiskās domas, tās arī ir tās pareizākās. Manuprāt, filozofijā nepareizu domu nav, katrā domā ir sava jēga, ja vien to māk izprast. Tomēr, lai spētu atrast savu viedokli un pārliecību, ir jāmācās no tiem, kas pasaules filozofiskajā domā sasnieguši visaugstāko līmeni, t.i., no klasiķiem. Piemēram, gruzīnu filozofs Merabs Mamardašvili saka tā:
“Filozofija nevienam un nekam nekalpo, nepakalpo, tā neder, lai izskaidrotos, ar to var vienīgi dzīvot, mēģinot filozofijas terminos un jēdzienos apvienot kādus savus likteņa nogriežņus ( citādi neaptveramus un nepārskatāmus). Riskējot nezināmā un jaunā, iespējamā priekšā un ciešā vienībā ar pēdējo. Visbiežāk filozofija ir tava pašā seja. Tikai spoguļattēlā. Tādēļ filozofs –tas ir sevis lasītājs, kuram vienādas tiesības ar tālo, negaidīto sarunu biedru. Tādēļ tā ir kopīgā jaunrade. Filozofs balsī, profesionāli pauž to, no kā nespēj atsacīties. Bet atsacīties nevar no apziņas, no apjēgšanas balsī.[..] Apziņa – tā ir kaislība. Un, ja tā ir kaislība, tad filozofs ir nolemts cilvēks, šajā situācijā viņam nav izvēles. Vienā virzienā vērsts “taisns nogrieznis”, kas iesākas no punkta dvēselē.” ( Mamardašvili M. – Domātprieks. – R., 1994. – 171. – 172.lpp.)
Vārds “filozofija” tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē gudrības mīlestība( philo – gudrība, sophia – mīlestība) . Sokrāts stāsta, ka filozofs dzīvo starp gudrību un gara tumsību, tomēr filozofam pati gudrība nav dota, viņam dots ceļš uz to. Visspecifiskākais filozofijā ir tas, ka tā sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm. Tā jārisina ar savu personību, domāšanu, dzīves pieredzi.
Ko tad īsti par filozofiju domāju es? Tā nav tik vienkārša kā izklausās. Agrāk es domāju, ka tā ir ļoti vienkārša un, ka tur nav ko mācīties, bet tā nav - izlasīt un saprast visu filozofu rakstīto ir patiesi grūts uzdevums. Katram no viņiem ir savi uzskati un tos visus izprast ir gandrīz vai neiespējami. Protams, gandrīz vai katram filozofam ir sekotāji, kas šo lietu padara vieglāku, proti, viņu galvenā doma ir ļoti līdzīga, varētu pat teikt, ka identiska, vai arī pretēji – pastāv arī viņu noliedzēji, kuru domas ir pretējas. Tas ir vienīgais vieglais uzdevums, ka var viņus salīdzināt.
…
