Kursa darbā pētāmā filozofiskā grāmata Bhagavad-gīta (skat. pielikumu nr.1) ir mācība par visu veidu yogām1, un tā ir arī visu Vēdu2 zināšanu krātuve. Šajā plaši pazīstamā sacerējuma pirmajā nodaļā ir aprakstīti notikumi, kas norisinājās tieši pirms sena pasaules kara sākšanās. Tās galvenais varonis, nepārspējamais karavadonis Arjuna, ir gatavs pirmais sākt cīņu, bet pēkšņi viņš apstājas, pagriežas pret Krišnu un jautā: „Kāpēc man ir jācīnās pret draugiem un radiniekiem? Kāds ir manas dzīves mērķis? Un kas notiek ar cilvēku pēc viņa nāves?”
Gan austrumu, gan rietumu dižākie zinātnieki un filozofi (Gēte, Kants, Einšteins, Gandijs un daudzi citi)* vienmēr ir ļoti augstu vērtējuši Bhagavad-gītu — cildenos un ārkārtīgi svarīgos svētos rakstus, kuru astoņpadsmit nodaļas sniedz cilvēcei Absolūto zināšanu nemirstīgo nektāru. Bhagavad-gītā pilnībā atklāta šī klasiskā darba tīrā garīgā būtība, kuru izprotot cilvēks var sasniegt dzīves pilnību. Tas ir ļoti pamatīgs un precīzs filozofisks darbs, kura tulkojums latviešu valodā ir atzīts par ļoti labu un nenovērtējamu. Šī izdevuma īpašās iezīmes:
oriģinālie sanskrita3 panti dēvanāgarī (skat. pielikumu nr.2) rakstā
sanskrita pantu transkripcija latīņu burtiem
katra vārda tulkojums
precīzi pantu tulkojumi
sīki komentāri saskaņā ar mācekļu pēctecības4 mācību (skat. pielikumu nr.3)
pilns sanskrita pantu rādītājs
citēto darbu un pantu rādītājs
vispārīgais rādītājs
nezināmo terminu skaidrojošā vārdnīca
katras nodaļas kopsavilkums
cietais iesējums
16 krāsainas ilustrācijas
846 lappuses.
Pievērsties Bhagavad-gītas filozofiskās domas pētīšanai pamudināja divi apstākļi. Pirmais – fakts, ka mūsdienās ir palielinājusies interese par Austrumu filozofiju un yogu, otrais – personīgā interese un zināšanu
papildināšana jomā, ar kuru nodarbojos jau četrus gadus.
Darbu veido trīs atsevišķas nodaļas.
Pirmajā nodaļā ir dots pasaules skaidrojums, aprakstīta Dieva pastāvēšanas teorija, kurā Dievs tiek interpretēts kā Personība. Dots ieskats arī attieksmē pret padievu pielūgšanu. Pretstatā dievišķajai pasaulei tiek skaidrota materiālā pasaule, kuru veido trīs materiālās dabas īpašības, kā skaidrība, kaislības un tumsība. Analizēts jautājums par to, kas ir zināšanas, kā arī dots neliels ieskats daudzo planētu izvietojumā.
Otrā nodaļa ir veltīta cilvēka kā dzīvās būtnes analīzei. Skaidroti tādi jēdzieni kā cilvēka dvēsele, apziņa un vēlmes, kā arī pierādīts, ka cilvēks ir nemateriāla būtne. Apskatīts jautājums par cilvēka ciešanām un doti ieteikumi, kā no tām izvairīties. Aprakstīts sabiedrības dalījums, kurā tiek skaidrota arī attieksme pret vīrieti un sievieti sabiedrībā, akcentēti cilvēku galvenie pienākumi, kas jāveic, lai panāktu garīgu sevis pilnveidošanu.
Trešajā nodaļā skaidroti cilvēka galvenie tikumi. Ieteikts skaitīt mantru5, nepiesaistīties materiālajai pasaulei, tuvināties atsacīšanā pilnībai un ziedojumiem. Skaidrota naudas un darba nozīme sabiedrības attīstības labā.…
