Biofiltri sastāv no rupjgraudaina filtru krāvuma, caur kuru pludina notekūdeņus. Filtra virsma apaug ar bioplēvi, kura sastāv no aerobām baktērijām un mikroorganismiem, kas absorbē organiskās vielas. Biofiltrus pēc konstrukcijas var iedalīt biofiltros ar mazu slodzi, aerofiltros ar piespiedu ventilāciju, filtrācijas laukos, notekūdeņu izmantošanas laukos, iegremdējamos un rotējošos filtros, granulētu, iegremdētu filtru bēruma filtros. Kā filtra bērumu vai krāvumu izmanto gan dabīgos, gan mākslīgos materiālos. No dabiskajiem izmanto šķembas, izdedžus, oļus, kūdru. No mākslīgajiem- polietilēnu un polivinilhlorīda loksnes un dažāda veida polimēru materiālu granulas un loksnes. Biofiltri bija ļoti izplatīti no 30.-50. Gadiem, bet smagie dabiskie m materiāli ierobežoja attīstību. Filtra augstums no plastmasas filtru bloku krāvumiem var sasniegt 20m; tas nodrošina augstu notekūdeņu tīrīšanas efektivitāti un vienkāršu filtra ekspluatāciju.. Biofiltri patērē maz enerģijas, bet to būvniecības izmaksas ir ļoti dārgas. Biofiltru darbības efektivitātes palielināšanai pašteces jāizmanto dozatori, kas nodrošina ciklisku notekūdeņu padevi. Biofiltra tīrīšanas jauda atkarīga no organisko vielu daudzuma notekūdeņos, filtra krāvuma apjoma un virsmas laukuma un tīrāmā ūdens temperatūras. Biofiltri darbojas labi, un tajos var tīrīt dažāda rakstura ražošanas notekūdeņus.
Notekūdeņu speciālai tīrīšanai var izmatot jonu apmaiņas filtrus, kuri piemēroti smago metālu atdalīšanai.
Mazslodzētie filtri ir ļoti vienkārši, bet aizņem lielu platību. Lietojot kūdras filtru, ko izveido kā konteineru vai paku krāvumu, pieļaujama nevienmērīga ūdens padeve un pat pārtraukumi, jo kūdra spēj uzņemt daudz notekūdeņu, kuri svaigu notekūdeņu pieplūdumu pārtraukumos pasargā filtrus no izžūšanas. Tāda veida filtrs ir izstrādāts LLU. Lietojot mākslīgos porainos materiālus, slodzes normu biofiltros var palielināt 25-50% apmērā.…
