Saeima 2000. gada 4. maijā ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis likumu- Komerclikums. Komerclikums paredz, ka komercdarbības ierobežojumus var veikt tikai ar likumiem, to noteiktajā kārtībā. Tā A daļā ir uzskaitīti komercdarbības vispārējie noteikumi, definēti jēdzieni- uzņēmums, firma, mākleris, filiāle u.c. B daļā, kas ir visplašākā dāļa ir komersantu tiesības un pienākumi un C daļā- komercsabiedrību reorganizācija.
Kāpēc tad vispār ir nepieciešams Komerclikums?
Komerclikums kā uzņēmējdarbības vides pārkārtošanas galvenais stūrakmens ir nepieciešams vairāku iemeslu dēļ:
1.Esošo likumu pārveidošanu prasa Latvijas saistības ar sākto virzību uz Eiropas Savienību. Aptuveni desmit ES direktīvu noteikumi jāiestrādā LR likumos;
2.Esošie likumi ir nepilnīgi. To var redzēt no tiesu lietām un daudzajiem strīdiem. Turklāt tie notiek par jautājumiem, par kuriem pasaulē gandrīz nestrīdas;
3.Latvijā ir pārmērīga uzņēmējdarbības formu sadrumstalotība. Tas nav attaisnojami ne ekonomiski, ne no tiesību sistēmas viedokļa;
4.Pašreizējei likumi nepietiekmi aizsargā trešo personu (arī kreditoru) intereses. Ņemot vērā, ka treša persona vairākumā gadījumu ir cita uzņēmējabiedrība, tas būtiski kaitē normālai uzņēmējdarbībai;
5.Esošie likumi ir nepārskatāmi, jo noteikumi jāmeklē daudzos likumos.
Komerdarbības vispārējos noteikumos, IV sadaļā, 26 pantā ir definēts, kas tad ir firma:
(1) Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.
(2) Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu.
Kas ir komersants ?
Komersants ir komercreģistrā ierakstīta persona. Tas var būt kā individuāls komersants vai arī komandsabiedrības. Komandsabiedrības sīkāk iedalās kā presonālsabiedrības, no kurām sīkāk vēl iedalās pilnsabiedrībās un komandsabiedrībās, un kapitāls, kas dalās kā AS un SIA. Par komersantu netiek uzskatīti pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvi un sabiedriskās organizācijas.…
