Fiskālā politika - ir valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana ar mērķi, lai ietekmētu kopējā pieprasījuma līmeni ekonomikā.
Fiskālo politiku var izmantot gan kopējā pieprasījuma stimulēšanai, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības palielināšanu, gan arī kopējā pieprasījuma samazināšanai, ja ir nepieciešams ierobežot ekonomikas izaugsmi un inflācijas tempu. Valdība var izmantot fiskālo politiku, lai piešķirtu nodokļu atvieglojumus uzņēmējiem, kas šo summu investē jaunu uzņēmumu un iekārtas iegādē, vai arī esošās ražošanas paplašināšanā.
Lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti, valdība izmanto šādus fiskālās politikas instrumentus:
valsts izdevumus sabiedrisko preču un pakalpojumu iegādei;
transfertmaksājumus;
nodokļu likmes.
Pastāv divi fiskālās politikas veidi: diskrecionārā un nediskricionārā politika.
Diskrecionārā fiskālā politika ir valdības apzināta rīcība, lai, manipulējot ar valsts izdevumiemun un nodokļiem,
mainītu nacionālās ražošanas reālo apjomu,
palielinātu nodarbinātību,
kontrolētu inflācijas tempu,
stimulētu ekonomikas izaugsmi.…