1. FITNESA VISPĀRĪGA FIZIOLOĢIJA
Sākumā apskatīsim vispārīgu fitnesa fizioloģiju, noskaidrosim kādas izmaiņas notiek treniņa laikā un pēc tā, un tikai pēc tam sīkāk un precīzāk runāsim par konkrētiem fitnesa fizioloģijas komponentiem [1].
Fitnesa treniņa laikā organisms turpina iesildīties, rezultātā paaugstinās ķermeņa temperatūra, ieslēdzās termoregulācijas mehānismi, atbrīvojas locītavu sinoviālais šķidrums, palielinās asins piegāde pie aktīviem muskuļiem, apgādājot muskuļus ar nepieciešamām aminoskābēm un citām barības vielām. Palielinās anabolisko hormonu atbrīvošanās- augšanas hormons, testosterons, insulīnam līdzīgais augšanas faktors 1 un citi hormoni [1].
Sasniedzot katrā sētā pēdējus atkārtojumus, notiek nelieli muskuļšķiedru bojājumi. Tas notiek noslogojot muskuļus ar lielāku darbu, nekā viņi ir pieraduši veikt līdz nodarbībām, to arī uzskata par treniņa mērķi. Muskuļškiedru mikrotraumu atjaunošanai organisms iniciē muskuļšķiedru iekaisumu un nepieciešamā rajonā piegādā asinis un ūdens, rezultātā palielinās lokāla temperatūra. Notiek tā saucamais muskuļu iekaisums, ko sauc par pēctreniņa sāpīgumu. Dažādi asins komponenti uzsāk bojātu muskuļšķiedru “attīrīšanu”, aiznesot ar sevī muskuļškiedru atmirušās šūnas un dažādus metabolisma blakusproduktus[1].
Kad viss šīs process beidzās, organisms, ar to pašu anabolisko hormonu, kā arī proteīnu, ogļhidrātu, vitamīnu un citu uzturvielu palīdzību nedaudz palielina muskuļšķiedru apjomu. Organisma mērķis ir sagatavot muskuļus nākamai slodzei, kas ir līdzīga tai, kas tika veikta pēdēja treniņā. Tā arī ir spēka un muskuļu masas attīstīšana. Zinātnieki apgalvo, ka augstas klases sportistiem notiek arī hiperplāzija, jeb muskuļšķiedru daudzuma palielināšana. Palielinās ne tikai muskuļšķiedru izmēri, bet arī to daudzums[1]. …
