Nobela prēmiju fizikā (zviedru: Nobelpriset i fysik) vienreiz gadā pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija. Tā ir vina no piecām Alfrēda Nobela 1895.gadā dibinātajām Nobela prēmijām, kura tiek pasniegta piecās dažādās jomās.
Pirmo Nobela prēmiju fizikā saņēma vācu zinātnieks Vilhelms Rentgens par savu ieguldījumu rentgenstaru atklāšanā. Šī balva, kura ir augstākā balva, kāda iespējama iegūt fizikā, ir Nobela fonda uzraudzībā. Tā tiek pasniegta svinīgā ceremonijā, kura notiek Stokholmā, katru gadu 10.decembrī (Alfrēda Nobela nāves dienā).
Turpmākajā materiālā varēs iepazīties sīkāk ar Nobela laureātiem fizikā, kas man ir likušies kā visnozīmīgākie.
Kopš 1901. gada prēmija tiek piešķirta katru gadu šādās jomās:
Fizikā
Ķīmijā
Fizioloģijā vai medicīnā
Literatūrā
Miera veicināšanā
Ekonomikā (kopš 1969. gada).
Vilhelms Konrads Rentgens ir dzimis 1845.gada 28.martā kādā Reinas provincē, Vācijā. Bērnībā viņš neizrādīja nekādas īpašas spējas, taču viņš ļoti mīlēja dabu. Viņam padevās dažādu mehānisku ierīču veidošana. 1862.gadā viņš iestājās kādā tehniskajā skolā Ūtrehtā, no kuras viņu izslēdza apsūdzot par to, ka viņš esot uzzīmējis kāda skolotāja karikatūru, ko viņš patiesībā nemaz nebija darījis. Vēlāk viņš iestājās politehnikumā Cīrihē. Vilhelms Konrads Rentgens mācījās mašīnbūvi un paralēli strādāja laboratorijā. Darbs un mācības pozitīvi ietekmēja viņa attīstību un pēc skolas beigšanas viņš sāka pasniegt lekcijas dažādās skolās. 1895. gadā viņš nejauši atklāja rentgenstarus. …
