Fizisko aktivitāšu ietekme uz sportista kardiovaskulāro sistēmu

Secinājumi
1. Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību riska faktors.
2. Laikus uzsākot adekvātas fiziskās aktivitātes, palielinās slodzes tolerance, uzlabojas sirds muskuļa funkcionālās spējas un sirds asinsvadu tonuss.
3. Fizisku slodžu ietekmē rodas nogurums - normāls fizioloģisks organisma stāvoklis, kas iestājas pēc katras nopietnas fiziskās nodarbības.
4. Latvijā tikai 40% vīriešu un 30,8% sieviešu ar fiziskiem vingrinājumiem nodarbojas pietiekami.
5. Pusaudžiem ikdienas minimālā fiziskā aktivitāte ir 1 stunda mērenas intensitātes fiziska slodze, bet tā noteikti nedrīkst būt mazāk nekā 5 dienas nedēļā.
6. Intervijā tika noskaidrots, ka mūsdienu jauniešu vispārējais veselības stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm.
7. Intervijā tika noskaidrots, ka jauniešu aktivitāte un ieinteresētība sporta stundās ir viduvēja.
8. Pētījumā tika noskaidrots, ka ilgstoši veicot fiziskos vingrinājumus, ķermenis pierod pie slodzes un samazinās asinsspiediena un pulsa rādītāji.
9. Pētījums palīdzēja izprast organisma izturību, veicot fiziskos vingrinājumus.
10. Darbā izvirzītā hipotēze - Fiziskās aktivitātes ilgstošākā laika posmā palielina sportista fizisko izturību un pozitīvi ietekmē kardiovaskulāro sistēmu – ir apstiprinājusies.
Darbā izvirzītie priekšlikumi:
1. Būtu nepieciešams eksperimentu veikt vēl ilgākā laika posmā.
2. Fiziskās sagatavotības testus būtu nepieciešams veikt arī citiem, lai varētu iegūt precīzākus datus.
3. Būtu nepieciešams fiziskās sagatavotības testam pievienot vēl dažus fiziskos vingrinājumus.
…