Fokusgrupas diskusijas man šķiet interesantas ar savu uzbūvi un norisi. Salīdzinoši īsā laika posmā savstarpēji nepazīstami cilvēki izsaka savu viedokli par pētījumam nepieciešamo tēmu, kur raitu norisi veicina moderators jeb diskusijas vadītājs.
Šāda veida interakcija ļauj uzzināt viedokļu dažādību par sociāliem, ekonomiskiem, politiskiem vai citiem jautājumiem.
Es savā referātā aplūkošu – fokusgrupu teorētisko un metodoloģisko pamatu; fokusgrupas diskusiju metodiku; kā arī fokusgrupu savākto datu analīzes veidus.
Vēsturiski fokusgrupu metode „no vienas puses ir jauna (ja ņem vērā tās aktīvo pielietošanu socioloģijā 80 gadu beigās), no otra puses tai ir vēl senāka vēsture. Šī metode ir izrietējusi no neformālās intervijas, kuru aprakstījis 19.gadsimta vidū H.Vietjū. Tas bija mēģinājums publicēt cilvēku biogrāfijas un vēstures no to redzes viedokļa. Savu izaugsmi fokusgrupas piedzīvoja 20. gadsimtā.
Angļu zinātnieki un sabiedrības darbinieki Sidnejs un B.Vebbs uzsvēra, ka “intervijai jābūt patīkamai tiem, kurus intervē, kas atgādinātu aptaujājamiem vienu no sociālās saskarsmes formām”. F.Cveigs aplūkoja kā procesu, kur intervētājs ir draugs un labs sarunu biedrs,kas izrāda interesi, sapratni un simpātijas pret respondentu, kā arī šī metode labi saskan ar novērošanu.
Pirmoreizi fokusgrupu metodi pielietoja R.Mertons un P.Lazarsfelds Otrā Pasaules kara laikā (novembris, 1941.), lai iepazītos ar radio darbības efektivitāti. Pirmais teorētiskais apraksts tika izveidots 1946. gadā grāmatā “Fokusētā intervija”- M.Fiske. Tālākā laika posmā līdz pat 80.-to gadu vidum teorija un metodoloģija fokusgrupām netika izstrādāta. 80.-to gadu vidū interese par fokusgrupu metodi izraisīaja tās veiksmīga izmantošana mārketingā un sociālajā psiholoģijā.
Pētāmo grupu lielums var būt dažāds, bet šajā kontekstā pētniekus interesē Mazā grupa.…
