Fotogrāfija kā komunikācijas līdzeklis mūsdienās ir plaši attīstījusies, un tai ir, salīdzinoši ar kino, gara vēsture. Fotogrāfijas pirmsākumi pasaulē meklējami jau 15. gadsimtā. Bet kāda nozīme un vēsture tai ir bijusi Latvijā? Šajā darbā mēģināšu ielūkoties fotogrāfijas attīstībā mūs valstī – ienākšanas laikam, pirmajām fotogrāfijām, fotomāksliniekiem, kā arī tā laika tendencēm. Fotogrāfija kā komunikācijas veids ir īpatnējs ar to, ka tā ir veids kā apstādināt laiku, lai uz to būtu iespējams paskatīties no malas un novērtēt redzēto.
Iesākumam nedaudz par fotogrāfiju un tās vēsturi, lai nonāktu līdz laikam kad tā tiek ieviesta Latvijā. Pirmās fotogrāfijas sauca par dagerotipiem un šis nosaukums ir radies no to izgudrotāja uzvārda:
„Fotogrāfija - process, ar kuru, lietojot speciālu optisku aparātu, iegūst priekšmetu attēlus uz gaismjutīgiem materiāliem, uz kuriem ķīmiski iedarbojas gaismas stari, ko izstaro šie priekšmeti. Attēls, kas iegūts šādā veidā, ir fotouzņēmums. Fotogrāfiskus eksperimentus izdarīja jau britu zinātnieks Tomass Vedžvuds (Wedgewood) un sērs Hamfrijs Dēvijs (Davy) 18. gs. beigās, bet 1831 franču gleznotājs Lui Dagērs (Daguerre) jau izdarīja pirmos fotouzņēmumus. Pēc tam sekoja dažāda veida fotogrāfiju uzlabojumi.”…