Šajā zinātniski pētnieciskajā darbā pētīta fotokameru un telefonu vēsture, telefona kameru attīstība, abu kameru uzņemto attēlu salīdzinājums dažādos apgaismojumos, galvenās uzbūves atšķirības, kā arī lietojuma trūkumi un priekšrocības.
1. Literatūras apraksts
Šajā darba daļā tiks izpētīta telefonu un fotokameru attīstība. Tiks noskaidrots, kad radās telefons, un kad- fotokamera. Tiks aprakstīta telefonu un fotokameru vēsture.
1.1. Fotokameru vēsture
Pati pirmā kamera pasaulē tika izgudrota 1500.gadā. Tā bija obskura kamera , kuru izgudroja arābu zinātnieks, matemātiķis, astronoms un filozofs Alhazens ibn al-Haitams (Alhazen Ibn Al-Haytham) . Šo kameru pirmo reizi aprakstīja itāļu mākslinieks un izgudrotājs Leonardo da Vinči.
Astoņpadsmitajā gadsimtā, ķīmiķi ekperimentu rezultātā atklāja, ka daži sāļi, piemēram, sudraba nitrāts,reaģē uz gaismu. Neilgu laiku pēc tam tika atklāts, ka attēls var būt saglabāts, novietojot lapu uz virsmu, kas noklāta ar sudraba sāļu emulsiju, un ļaujot uz to iedarboties gaismai. Gaismai pakļautā virsma palika tumšāka, bet ar lapu noklātā virsma palika nemainīga. Šajā procesā iegūtie attēli tika nosaukti par fotogrammām. (Webb,P.; Suggit,M. 2000. 36.-41.lpp.) (Davlin,A.)
Deviņpadsmitā gadsimta sākumā pionieri Anglijā un Francijā ieviesa īstu fotogrāfiju. 1820.gadā franču doktors Žozefs Nisefors Njepss (Joseph-Nicephore Niepce) izveidoja savu “heliogrāfisko” procesu, kurā alvas plate ar piķa pārklājumu tika ievietota obskura kamerā un atstāja to gaismā astoņas stundas. Cits francūzis, Luijs Žaks Mandē Dagērs (Louis-Jacques-Mandé Daguerre), vairāk zināms kā vienkārši Luijs Dagērs,1838.gadā izveidoja pirmo komerciāli izdevušos fotogrāfisko procesu.Viņš ar piķi pārklātas alvas plates vietā izmantoja vara plati, kas bija pārklāta ar sudraba jodīdu,kas ievērojami labāk reaģēja uz gaismu. Pavisam nejauši tika atklāts, ka tad, ja plati apstrādā ar dzīvsudraba tvaikiem, tad līdz šim neskaidrais attēls kļūst skaidri redzams. Šādi radās dagerotipa kamera. Diemžēl, šīs kameras bija ļoti trauslas un ar tām vajadzēja ļoti uzmanīgi apieties. Jau pēc pavisam neilga laika, 1840.gadā, tika izgudrota dagerotipa spoguļkamera- to izgudroja Aleksandrs Volkots (Alexander Woollcott). Kameras pamatā bija ieliekts, atstarojošs spogulis. Šajai kamerai bija vērā ņemams uzlabojums- kādreiz,lai uzņemtu attēlu, objektam vajadzēja būt nekustīgam 30 minūtes, bet tagad gaidīšanas laiks nepārsniedza piecas minūtes.(Krapp,K.;Longe,J.u.c, 1998. 67.-70.lpp) (Davlin,A.)
Deviņpadsmit gadus vēlāk Tomass Sutons radīja ko pavisam unikālu- panorāmas kameru. Tās galvenās sastāvdaļas bija divas ieapaļas krama lēcas, kā dēļ arī attēls bija izliekts, un centra dobums, kas savienoja šīs abas lēcas un bija pildīts ar ūdeni. (Ross,T.)
Svarīgs solis fotokameru attīstībā bija 1889.gada izgudrojums- celuloīda filmiņas..
