Francija 16. - 18.gadsimtā

1539. gadā franču valoda kļūst par oficiālo valsts valodu. Sākās reformācijas laiks. Politiskā spriedze Francijā attīstījās jau vairākus gadu desmitus, mainoties pašai sabiedrības struktūrai, ekonomikai, mentalitātei, veidojoties absolūtās monarhijas sākumiem. Pirmkārt, jau šīs izmaiņas skāra muižniecību un pilsētniekus. Kad pienāca 1559. gada Kato-Kambrēzas miera līgums ar Spāniju un Angliju, karš beidzās, bet dzīve īpaši nemainījās. Toties pazuda faktors, kas neitralizēja sociālo neapmierinātību. Šajā pašā gadā sanāca reformatoru kustību sinode, izveidojot Francijas protestantisko Baznīcu, ap kuru nu hugenoti (protestanti) varēja konsolidēties. Paralēli tam norisa politiskās varas maiņa – turnīrā nāvīgi tika ievainots karalis Anrī II, tronī kāpa tā vecākais dēls, slimīgais un neuzņēmīgais Francisks II. Galmā sākās aristokrātijas partiju cīņa par ietekmes sfēru pārdali un, tā kā opozīcijā esošie lielāko tiesu bija hugenoti, klasiskā cīņa par varu pārgāja zem ticības karoga.
Jau 1560. gadā hugenotu grupa prinča Kondē vadībā gatavojās īstenot valsts apvērsumu - t.s. Ambuāzas sazvērestība, - nolūkā iznīcināt, vai vismaz izdzīt no galma Lotringas hercoga de Gīza radiniekus un atbalstītājus, kas baudīja karaļa un karalienes mātes labvēlību. Sazvērestība tika atklāta un tajā iesaistītie sodīti. Provincēs, kur dominēja un pie varas bija hugenoti, sākās katoļu medības, nogalinot politiskos līderus, baznīcas kalpus, sagraujot dievnamus. Politisko grupējumu pretstāve pieņēma ticības kara iezīmes. 1572. gada 24. augustā sākās katoļu pretreakcija: Svētā Bērtuļa naktī tika noslepkavoti 3000 protestanti. …