Lielākoties izdzirdot Francijas vārdu, tas izraisa asociācijas ar neatkārtojamo Parīzi vai kādu no Vidusjūras piekrastes kūrortpilsētām — Nicu, Kannām, bet varbūt iztēlē uzburas ainavas ar nepārredzamiem vīna laukiem un šampanieša dzirkstīm, vēl kāds iedomāsies par izsmalcinātu vecās ozolkoka mucās izturētu konjaku vai franču gardajiem sieriem, bet visdrīzāk neviens neaizdomāsies par Normandiju — vienu no franču zemes ziemeļu reģioniem, kas tāpat spēj pārsteigt ar savu vienreizīgumu un sevišķumu.
Francija ir liela un skaista pilsēta ar saviem plusiem un mīnusiem, kā jau katrai valstij. Cilvēki Francijā ir pavisam citādi nekā pie mums. Pat vārdiņš "lūdzu" frančiem ietver sevī frāzi "ja tas tev patīk". Viņi viens otram neko neuzspiež un šo prasmi apgūst jau no bērna kājas. Nav labi sacīt: "Atveriet logu!" Pareizi jāsaka: "Man ir karsti", un visi tūlīt domās, kā jums palīdzēt. Vai tas nav jauki? Būtu jauki ja tā būtu arī pie mums.
Francija arī pelnīti tiek dēvēta par "slēpošanas paradīzi". Francijas Alpos ir vairāk nekā 3700 slēpošanas trases jebkuram grūtības līmenim un bezgalīgi sniega plašumi frīraida cienītājiem. Ja sakārtotu rindā visus 2500 Francijas kalnu pacēlājus, tad pa tiem varētu aizbraukt no Latvijas līdz Francijai!
Pašapzinīgā Francija.
Šie fakti mani tik ļoti ieinteresēja, ka nolēmu savu referātu veltīt tieši Francijai kā valstij, nevis kādai atsevišķai Francijas detaļai.
Francija ir zeme, kurā zaļi lauki mijas ar skaistām pilsētām un mazpilsētām. Daudz jauku un vecu lauku piļu atgādina par Francijas garo vēsturi. Bet franči ir arī moderna nācija ar plaukstošu rūpniecību. Francija ir viena no vadošajām zemēm Eiropas savienībā-organizācijā, kas koordinē tirdzniecību starp Eiropas valstīm. Tai joprojām ir liela ietekme uz reģiona politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūras procesiem.
Francija ir teritoriāli lielākā Rietumeiropas valsts. Pašreiz tai pieder arī ceturtā lielākā Vidusjūras sala – Korsika (2/3 salas teritorijas aizņem klinšainas kalnu grēdas, kurās vairāk nekā 20 virsotnes ir augstākas par 2000 m virs jūras līmeņa un tur dzīvo 251`000 iedzīvotāju) un vēl arī vairākas nelielas salas Vidusjūrā, kā arī dažas salas Klusajā okeānā un Karību jūrā, tūkstošiem km attālumā no Francijas. Francijas teritorija ir iedalīta 96 departamentos un vēl Francijai pieder 4 aizjūras departamenti: Reinjona-Indijas okeānā; Martinika un Gvadelupa Karību jūrā un Franču Gviāna Dienvidamerikā. Turklāt Francija aizjūras teritorijas ar iekšēju pašpārvaldi ir arī Franču Polinēzija, Jaunkaledonija, Volisas un Futunas salas, Senpjēras un Mikelonas kopteritorija, Majotas un Klipertona sala. Francija pretendē uz savu teritoriju Antarktīdā.…
