Tiesību vēsture ir nozāre, kas attiecās kā uz vēstures, tā tiesību zinātni. Atšķirībā no vēstures, tā pēta nevis sabiedrību kopumā, bet gan valsts institūtu un juridisko iestāžu attistību. Tiesību vēsture glabā un nodod tālāk zināšanas un liecības par tautu un valstu vēsturisko pieredzi gan personīgu, gan mantisku konfliktu taisnīgā noregulēšanā, māca par valsts iekārtu organizāciju, par pilsoņu un sabiedrisko grupu dalību valsts un sabiedriskajā darbībā.1 Ārvalstu tisību vēsture aplūko dažādu tautu un valsts tiesību sistēmu vēsturisko attistību. Mainoties kādas kultūras laikmeta ainai, līdzi laika garam mainās arī tiesības. Tiesību vēstures mērķis ir parādīt vēsturiskās likumsakarības valsts un tiesību attīstībā. Es izvēlējos tēmu Francijas tiesību vēsture V. – XII.gs.
Lai nonaktu līdz mūsdienu Francijai kā tiesiskai valstij ar visu pilsoņu tiesisko vienlīdzību, bija vajadzīgs gadsimtu ilgs attīstības posms, datējot valsts izcelšānos ar mūsu ēras V. gadsimtu. Gadsimti pēc sava ekonomiskā, politiskā, tiesiskā, kultūras, ideoloģijas un citāma pazīmēm ir ļoti atšķirīgi, tāpēc tiek dalīti viduslaikos, jaunājos un visjaunākajos laikos. Manuprāt, visinteresantākie ir „viduslaiki” (latīnu val. Medium aevum). Starplaiks starp nabadzības, tumsonības laikmetu un Renesanse –materiālo un garīgo vērtību atzimšanas laikmetu. Es pacentīšos sniegt nelielu ieskatu Francijas tiesību vēsturē, kas atbilstu mūsdienu uzskatiem par sabiedrības attīstību. Tiks pievērsts akcents uz Francijas paražu tiesībām. Paražu tiesības.2 - tā ir kārtības uzturēšana bez valsts varas iejaukšanās. Sākšu ar mūsdienu Francijas īso aprakstu. Francija ( France)- Francijas Republika, lielākā Rietumeiropas valsts-547000km2, iedzīvotāji -58milj., galvaspilsēta - Parīze, naudas vienība - franks, valsts simboli –trejkrāsu karogs :zils – balts - sarkans; himna-Marseljēza, valsts ģerbonis ar triādi „Brīvība, vienlīdzība, brālība”, nacionālā svētku diena- 14.jūlijs . …
