No 1799. gada līdz 1804. gadam, kad Napoleons valdīja kā diktators, jau tika ieviestas jaunas reformas. Tika izstrādāta jauna satversme. Jaunajā satversmē, galvenokārt, tika ieviests referendums (valdību ievēl tauta), kura kopš tā laika kļuva par iecienītu autoritāristu paņēmienu.
Napoleons centralizēja administratīvos departamentus, kas ļāva tajā laikā ieviest būtiski sakārtotu un taisnīgu nodokļu sistēmu, līdz ar to, varēja plānot izdevumus un parādus.
Napoleona revolūcijas laikā, par lielāko sasniegumu tiek atzīts, ka tika sakārtota izglītības un tieslietu sistēma. Tika izveidotas jaunas mācību iestādes, kā arī 1810. gadā, tika ieviests jauns likumu kodekss. Kodekss izveidoja vienotu likumdošanu un daudzas iepriekšējas tradīcijas tika atceltas, kā arī tika izveidotas daudz individuālās tiesības, kas ļāva uzlabot peļņu privātuzņēmumiem.
Reformas laikā, Napoleons arī sekmēja politisko izlīgumu, noslēdzot vienošanos ar pāvestu, kas ļāva apvienot valsti un katoļu baznīcu. Napoleons uzskatīja, veicot šādu soli, uzlabosies starptautiskās attiecības un nodrošināsies miers valsts robežās.
…