Darba tēma: Frazeoloģismi Laimas Muktupāvelas darbā „Mīla. Benjamiņa”.
Mūsdienu latviešu literatūrā Laima Muktupāvela ir viena no spilgtākajām, savdabīgākajām rakstniecēm. Pētījuma autore ir iepazinusi pēdējā desmitgadē publicētos Laimas Muktupāvelas stāstu krājumus un romānus un secinājusi, ka rakstnieces izvēlētie sižeti, vēstījuma forma ir savdabīga, oriģināla, bet tekstu valoda – labskanīga un valdzinoša. Pēdējais publicētais darbs „Mīla. Benjamiņa” 2006. gadā atzīts par visvairāk lasīto grāmatu valstī. Tāpēc interesanti likās ne tikai izlasīt populāro romānu, bet arī to izvēlēties par pētījuma objektu valodniecībā.
Frazeoloģismi ir bagātas un interesantas valodas būtiska sastāvdaļa. Par tiem mums zināms tik maz, lai gan ik dienas tos lietojam. Turklāt lielākā daļa materiālu par frazeoloģiju radušies un pētīti LPSR laikā.
Darba mērķis: Ekscerpēt visus romānā sastopamos frazeoloģismus, sistematizēt un analizēt tos valodnieciskā aspektā.
Darba uzdevumi:
1. Apgūt pētnieciskā darba iemaņas un veidot patstāvīgu viedokli par izvēlēto tēmu.
2. Izpētīt un iepazīties ar visu iespējamo informāciju par frazeoloģiju un frazeoloģismiem, kā arī ar materiāliem par rakstnieci Laimu Muktupāvelu un viņas radošo darbību.
3.Izlasīt romānu „Mīla. Benjamiņa” un ekscerpēt no tā visus frazeoloģismus, izveidot daiļdarbā lietoto frazeoloģismu kartotēku.
4.Sakārtot frazeoloģismus alfabētiskā secībā, izveidot frazeoloģijas skaidrojošo vārdnīcu, saskaitīt frazeoloģiskās vienības un to atkārtošanās biežumu.
5.Pētīt frazeoloģismus pēc dažādiem sistemātikas veidiem.
Izmantotās metodes: Literatūras analīze, frazeoloģismu ekscerpēšana, frazeoloģijas kartotēkas un vārdnīcas, un diagrammu veidošana, iegūtā materiāla analīze, salīdzināšana.
Darba struktūra: Darbs sastāv no ievada, 2 nodaļām, 6 apakšnodaļām, secinājumiem, 14 izmantoto informācijas avotu saraksta, 2 pielikumiem.
Būtiskas piezīmes:
Pētījuma tekstā minēto frazeoloģijas piemēru avots ir L.Muktupāvelas romāns „Mīla. Benjamiņa”.
Pētījums veikts, izmantojot latviešu frazeoloģes A.Lauas teorētisko koncepciju(6).
Romāna frazeoloģijas skaidrojošā vārdnīca ietverta pētnieciskā darba pamatdaļas izklāstā, nevis pielikumos tāpēc, ka ir nozīmīgākais autores pētījums.
Pētījumu autore uzskata, ka liela daiļdarba valodas līdzekļu (šoreiz – frazeoloģismu) analīzei jābūt pilnīgai un argumentētai, tāpēc pārsniegts pētnieciskā darba apjoms.
1.Frazeoloģija un frazeoloģismi
1.1. Frazeoloģijas jēdziens
Frazeoloģija ir valodniecības nozare, kas pētī frazeoloģismus (grieķu phrasis, ‘teiciens’) – īpatnējus izteicienus, kuru nozīme neizriet no atsevišķu vārdu nozīmēm, piemēram, gāzt kalnus, kārt zobus vadzī, ne cepts, ne vārīts; pa kaklu, pa galvu. Ar vārdu frazeoloģija saprot arī frazeoloģismu kopumu., arī kāda konkrēta autora lietoto frazeoloģismus. Frazeoloģija ir liela nacionālās valodas bagātība, valodas poētisko līdzekļu krājums.…
