Funkcionālisma stila ēku arhitektūra starpkaru Latvijā

KOPSAVILKUMS
Funkcionālisms propagandēja maksimāli vienkāršu formu valodu. Tā galvenā pamatideja - būves formai ir jāatbilst funkcijai jeb tās praktiskam pielietojumam.
Latvijas teritorijā funkcionālisma stils nāca līdz ar tā attīstību Rietumeiropā. Jāatzīmē, ka reti var runāt par tīro funkcionālismu, it īpaši 20. gadsimta 30. gados. Bieži vien arhitekti savienoja funkcionālisma formas ar Art Deco vai eklektisma elementiem. Pārmērīgā aizraušanās ar funkcionālismu nereti kļuva par kritikas iemeslu, tomēr tas netraucēja arhitektiem pat autoritārā režīma laikā brīvi izpaust savas ieceres. Lai gan pēc 1934. gada apvērsuma pastiprinoties nacionālistiskām tendencēm, aizvien asāk sāka kritizēt funkcionālismu, gan dzīvojamo, gan sabiedrisko ēku celtniecība funkcionālisma stilā turpinājās. Ļoti spilgti funkcionālisms ir saskatāms Rīgas arhitektoniskajā veidolā, tomēr jāatzīmē, ka tas iederējās ar mazpilsētu un lauku ainavā. Dzīvojamām un sabiedriskajām ēkām ir raksturīga racionāla telpas izmantošana.
Ienākot jaunajai modernisma arhitektūrai, bija jārāda jauna vide, pielāgota visiem sabiedrības locekļiem. Kopā ar sociālām izmaiņām, ko nesa Pirmā pasaules kara noslēgums un turpmākie notikumi, neatkarīgajā Latvijas Republikā bija jārisina dzīvojamās platības jautājums. Līdz ar to parādījās jauni dzīvojamo māju tipi – blokmājas, mazģimenu jeb vienģimenes mājas un rindu mājas. Tā bija jauna un inovatīva pieeja, kas ļoti organiski iederējās Latvijas vidē. Tajā pašā laikā arī sabiedrības elite un turīgākie cilvēki varēja atļauties dzīvot savrupmājās, taču arī to arhitektūrā notika izmaiņas un to izsmalcināto greznību nomainīja funkcionālisma formu vienkāršums.
…