Funkcionālisms Latvijas arhitektūrā

Funkcionālisms (lat. Functio – izpilde) – modernisma arhitektūras virziens. Radies 20. gadsimta pirmajā pusē Rietumeiropā vēlāk izplatījies arī ASV un Japānā. Funkcionālisti par arhitektūras pamatprincipu atzīst celtnes atbilstību tajā notiekošajiem darba un sadzīves procesiem („formu nosaka funkcija”). Arhitektūrā tiek ņemtas vērā visas galvenās dzīves funkcijas – dzīvot strādāt, atpūsties, pārvietoties. Izmantojot celtniecības tehnikas sasniegumus, tas deva jaunus dzīvojamo kompleksu plānošanas paņēmienus (standartizētas dzīvojamās mājas sekcijas un dzīvokļi, ēku izvietojums rindās ar galiem pret ielu). Praksē bieži radīja arhitektonisko formu askētismu un shematismu.
Šajā darbā sīkāk aplūkosim funkcionālismu Latvijas arhitektūra.
Funkcionālisms ir virziens arhitektūrā un lietišķajā mākslā, kur par svarīgāko tiek uzskatīta radīta objekta atbilstība tā funkcijai un praktiskajai sūtībai. Funkcionālisma termins ir „māksla, kas pakļauta noteiktam mērķim”
20. un 30. gadu arhitektūrai spēcīgu zīmogu bija uzlicis funkcionālisms jeb MoMo (no angļu vārda Modern Movement - Modernā kustība) - stils, kas formālās izteiksmes pilnbriedu ieguva, sākot ar 20. gadu otro pusi.…