Kā sporta veidu izvēlējos aprakstit futbolu, jo daudzi bērni gan zēni, gan meitenes ir uzsākuši aktīvi pievērsties šim sporta veidam. Sakarā ar futbola popularitātes pieaugumu daudz rosīgāki kļuvuši arī lidzjutēji. Es vēlējos uzzināt kā radies un attīstijies futbols Latvijā, kādi bijuši sasniegumi un zaudējumi.
Futbols sekmē spēlētāju vispusīgu attīstību, veicina spēka, veiklības, ātruma izkopšanu, kustību koordināciju, paaugstina organisma izturību. Spēles uzdevums – sitot bumbu ar kāju vai galvu, ieraidīt to pretinieku komandas vārtos un neielaist savos vārtos. Spēlē uzvar komanda, kura visvairāk ieraidījusi bumbu pretinieka vārtos. (1;131)
Liela nozīme ir futbolista vispusīgai fiziskai un fizioloģiskai sagatavotībai. Spēles laikā futbolistam ir jāskrien dažādā atrumā, jāizpilda ātri izrāvieni, strauji jāapstājas, jāpalecas, jāizpilda sitieni ar galvu, jāatsit bumba, jākrīt utt. Tas uzliek par pienākumu futbolistam nodarboties arī ar citiem sporta veidiem, kas attīsta spēku, izturību, ātrumu, veiklību, lokanību utt. Tādi sporta veidi ir vingrošana, vieglatlētika, slēpošana, peldēšana u.c. Nodarbojoties ar vispāratīstošiem fiziskiem vingrinājumiem, futbolistam jāpievērs vērība arī speciālai fiziskai sagatavotībai, lai attīstītu un nostiprināstu tās muskuļu grupas, kuras sevišķi nepieciešmas futbolistam. Kāju pēdu locītavu vingrinājumiun kāju vēzieni attīsta kāju muskuļu spēk, palielina locītavu kustīgumu. Ļoti noderīgi ir lēni, vairākkārtēji pietupieniuz pirkstgaliem un uz pilnas pēdas. Nepieciešami arī līdzsvara vingrinājumi, kas attīsta neatlaidību…