Gada treniņu plāna projekts

Vieglatlētika ir viens no sporta pamatveidiem. Vieglatlētikas pamatā ir cilvēka dabiskās kustības - iešana, skriešana, lēkšana. Vieglatlētikas disciplīnas ir soļošana, skriešana, lēkšana (tāllēkšana, augstlēkšana u.c), mešana (šķēpa, diska, granātas mešana u.c). Vieglatlētikā ietilpst arī daudzcīņa - vieglatlētikas disciplīnu kompleksi. Vieglatlētika ir iekļauta GDA kompleksā, jo tā attīsta un izkopj organisma galvenās fiziskās īpašības. Vislabvēlīgāk organismu ietekmē skriešana un soļošana - tās veicina muskuļu attīstību, uzlabo elpošanu un asinsriti. Soļošana attīsta izturību. Skriešana atkarībā no tempa un distances garuma attīsta ātrumu vai izturību. Lēkšana attīsta spēku un ātrumu, bet mešana - arī veiklību un kustību precizitāti. Mešana stiprina visus ķermeņa muskuļus, it sevišķi roku, vēdera un muguras muskuļus. Tā kā vieglatlētikā ietilpst ļoti dažādi fizisko vingrinājumu veidi, kurus var veikt jebkuros apstākļos, tā ieteicama dažāda vecuma cilvēkiem. [2]
Sacensības vieglatlētikā atsevišķi vīriešiem un sievietēm notiek skriešanas disciplīnās stadiona skrejceliņā. Pamatdisciplīnas: 100 m, 200 m, 400 m, 800 m, 1500 m, 5000 m un 10000 m, kā arī 3000 m šķēršļotajā distancē, kurā ir 35 neapgāžami šķēršļi (vīriešiem 91 cm, bet sievietēm – 76 cm augsti), septiņi no tiem ir pirms ūdens bedres. Ārpus stadiona jeb ielu skrējieni notiek pusmaratona (21,0975 km) un maratona (42,195 km) distancē. …