-
Gaisa mitrums un tā analīze
1. Literatūras apraksts.
1.1. Gaisa mitrums. Tā nozīme cilvēka dzīvē, kā arī florā un faunā.
Gaisā vienmēr ir zināms daudzums ūdens tvaiku. Šo ūdens tvaiku saturu gaisā sauc par gaisa mitrumu. Gaisa mitrumu raksturo vairāki lielumi:
• Absolūtais mitrums q (g/m3)
• Piesātinātu ūdens tvaiku spiediens E
• Mitruma deficīts d jeb piesātināšanās deficīts
• Relatīvais mitrums R (%)
• Rasas punkts
• Īpatnējais mitrums u (g/g vai g/kg)
No visiem visplašāk izmantotais raksturlielums ir gaisa relatīvais mitums. Tas rāda gaisa mitums rāda kāda daļa procentos ir gaisā no maksimāli iespējamā pie noteiktas temperatūras [Aguado, 2007]. Relatīvais gaisa mitrums tiek aprēķināts dalot gaisā esošo ūdens tvaiku daudzumu (e) ar ūdens tvaiku piesātinājumu jeb maksimāli iespējamo ūdens tvaiku daudzumu, kāds pie dotās temperatūras var būt gaisā (E). Piesātinātu ūdens tvaiku spiediens (E) ir atkarīgs no gaisa temperatūras un, pieaugot gaisa temperatūrai, tas strauji palielinās [Zirnītis, 1968]. Relatīvais gaisa mitrums var mainīties dienas laika, neatkarīgi no ūdens tvaiku daudzuma gaisa. Tas ir tāpēc, ka relatīvo gaisa mitrumu nenosaka tikai ūdens tvaiku daudzums gaisā, bet to nosaka arī temperatūru izmaiņas gaisā [Aguado, 2007]. Tātad, jo augstāka temperatūra, jo vairāk ūdens tvaika var saturēt gaiss. Zemā temperatūrā jau neliela ūdens tvaika masa veido piesātinātu tvaiku un gaiss nemaz vairs nevar kļūt mitrāks. Saskaroties ar vēsākiem ķermeņiem šāds tvaiks uzreiz kondensējas un veidojas rasa [http://www.lielvards.lv/, sk. 24.11.2009].
Gaisa mitruma nozīme florā un faunā. Pat optimālā temperatūrā dzīvība ir iespējam tikai tur, kur ir pietiekams mitrums.[I.Liepa, 1991]. Lai rastos mitrums ir nepieciešams ūdens, līdz ar to vieni no būtiskākajiem mitruma avotiem ir nokrišņi, augsnes un atmosfēras ūdens. Līdz atmosfērai ūdens nokļūst iztvaikojot. Ūdens iztvaikošana no ūdenstilpnēm (jūrām, upēm, ezeriem, kā arī okeāniem) ir atkarīga no ūdens sāļuma. Jo ūdens ir sāļāks, jo tas mazāk iztvaiko. Tas skaidrojams ar to, ka sāļums pazemina piesātināto tvaiku spiedienu un līdz ar to arī samazinot iztvaikošanas ātrumu jeb intensitāti.
…
PRAKTISKAIS DARBS NR.2 KLIMATOLOĢIJĀ 1. Literatūras apraksts. 1.1. Gaisa mitrums. Tā nozīme cilvēka dzīvē, kā arī florā un faunā. Gaisā vienmēr ir zināms daudzums ūdens tvaiku. Šo ūdens tvaiku saturu gaisā sauc par gaisa mitrumu. Gaisa mitrumu raksturo vairāki lielumi: • Absolūtais mitrums q (g/m3) • Piesātinātu ūdens tvaiku spiediens E • Mitruma deficīts d jeb piesātināšanās deficīts • Relatīvais mitrums R (%) • Rasas punkts • Īpatnējais mitrums u (g/g vai g/kg) No visiem visplašāk izmantotais raksturlielums ir gaisa relatīvais mitums. Tas rāda gaisa mitums rāda kāda daļa procentos ir gaisā no maksimāli iespējamā pie noteiktas temperatūras [Aguado, 2007]. Relatīvais gaisa mitrums tiek aprēķināts dalot gaisā esošo ūdens tvaiku daudzumu (e) ar ūdens tvaiku piesātinājumu jeb maksimāli iespējamo ūdens tvaiku daudzumu, kāds pie dotās temperatūras var būt gaisā (E). Piesātinātu ūdens tvaiku spiediens (E) ir atkarīgs no gaisa temperatūras un, pieaugot gaisa temperatūrai, tas strauji palielinās [Zirnītis, 1968]. Relatīvais gaisa mitrums var mainīties dienas laika, neatkarīgi no ūdens tvaiku daudzuma gaisa.
- Augsnes ūdens un augsnes ūdens režīms
- Gaisa mitrums un tā analīze
- Purvu veidošanās un to tipi
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Roņu (Ruhnu) un Ķīļu(Kihnu) salas tūrisma resursu analīze un novērtējums
Реферат для университета7
Оцененный! -
Gaisa piesārņojuma minimizācija
Реферат для университета5
-
Gaisa temperatūra, tās analīze mēneša un sezonas griezumā
Реферат для университета8
Оцененный! -
Augsnes izpēte, analīze un veicamie pasākumi modeļsaimniecībā "Veckalniņi"
Реферат для университета30
Оцененный! -
Gaisa mitrums un tā analīze
Реферат для университета8