Gaisa trošu ceļš (vagoniņš). Aivars Janelsītis

Gaisa trošu ceļa vēsture
Ideja par vagoniņu radās siguldietim Aivaram Janelsītim. Kādā vakarā, kad tilts pār Gauju pēc kara postījumiem vēl nebija atjaunots, viņš sēdēja Gaujas kreisajā krastā - Siguldas pusē - un domāja, kaut viņš kā putniņš varētu pārlaisties pāri uz Krimuldu, kur sanatorijā par medmāsu strādāja viņa mīļotā Genoveva. Dažus gadus vēlāk, kad Aivars ar Genovevu jau bija apprecējies, kādā žurnālā bija publicēts raksts par pasažieru trošu ceļiem Gruzijas kalnu pilsētā Čiatūrā. Aivars Janelsītis, strādādams par Rīgas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļas vadītāju no 1954. līdz 1974.gadam, sāka saraksti ar trošu ceļu autoru G. Panceluju. Rajona vadībai tika sagatavots priekšlikums par trošu ceļa izbūvi pāri Gaujas senlejai, lūgts atbalsts republikas līmenī Ministru kabinetam, gatavots projekts, Siguldas 750 gades jubilejā uzņemta gruzīnu delegācija, un gruzīni paziņojuši, ka dāvinās Siguldai tehnisko projektu un iekārtas. Tomēr darbi 1961. gadā tika apstādināti un atsākās tikai 1965. gadā. Trošu ceļa mehānisms tika izgatavots Ļeņingradā, Krievijā, savukārt vagoniņš ar 22 cilvēku ietilpību - Rīgas Vagonu rūpnīcā. Lai taptu trošu ceļš, pie tā strādāja vairāk nekā 200 cilvēku. Tehnisko projektu vien izstrādāja 20 cilvēki.
…