Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Saturs | 3 | |
Gaismas avoti | 4 | |
Saule | 5 | |
Saules izpēte | 6 | |
Saules izpēte ar teleskopiem | 6 | |
Mēness | 7 | |
Mēness klimats un uzbūve | 7 | |
Mēness kustība | 8 | |
Paisums un bēgums | 9 | |
Mēness aptumsums | 9 | |
Mēness izpēte | 10 | |
Kādas ir zvaigznes? | 12 | |
Zvaigžņu veidi | 13 | |
Uguns. Uguns izmantošana | 14 | |
Kas izgudroja elektrisko spuldzīti? | 15 | |
Kāda ir dienasgaismas spuldžu uzbūve? | 16 | |
Lāzeri | 17 | |
Secinājumi | 18 | |
Izmantotā literatūra | 19 | |
Pielikums | 20 |
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā. Orbītā ap Sauli riņķo Zeme un pārējās Saules sistēmas planētas, kā arī asteorīdi, komētas un citi kosmiskie ķermeņi. Saule ir milzīga plazmas lode, tās masa ir aptuveni 2×10 30 kg. Saule sastāv no 74% ūdeņraža un 25% hēlija, pārējo masu veido smagāki elementi (ogleklis, skābeklis, dzelzs u.c.). Saule ir apmēram 4,5-5 miljardus gadu veca, bet vēl pēc 5 miljardiem gadu tā pārvērtīsies par sarkano milzi un tad — par balto punduri. Saule ir Zemei tuvākā un tādējādi arī vislabāk izpētītā zvaigzne.
Saules kodols: Saules kodolā, kur vielas blīvums sasniedz 150 000 kg/m3, notiek kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas par hēliju un izdalās enerģija, kas Sauli notur hidrostatiskā līdzsvarā. Šajās reakcijās ik sekundi par hēlija kodoliem tiek pārvērsti aptuveni 8,9×1037 protonu (ūdeņraža kodolā ir tikai viens protons). Tādējādi ik sekundi tiek izdalīta 3,83×1026 vatu liela enerģija.
Saules kodols sniedzas līdz aptuveni 0,2 R no tās centra. Kodoltermiskās reakcijas rit tikai kodolā — tālākos slāņus silda tikai kodola izstarotā enerģija.
Uzbūve: Saule ir gandrīz pilnīga lode, tās diametrs ir 1,392×106 km (109 reizes lielāks par Zemes diametru). Saules masa ir tik liela, ka Saules sistēmas masas centrs atrodas Saules iekšienē. Saulei nav tik noteiktu robežu kā, piemēram, planētam, jo tās blīvums pakāpeniski samazinās virzienā no tās centra. Saules rādiuss (R) tiek mērīts no tās centra līdz fotosfēras galējām robežām, kur gāzes temperatūra ir pārāk maza, lai radītu ievērojamu elektromagnētisko starojumu.…
Gaismas avoti