Cilvēkam ir jāēd, lai dzīvotu. Lai pienācīgi strādātu, augtu un atjaunotos, ķermenim ir nepieciešams uzturs, jo uzturs satur ūdeni un piecas dzīvībai svarīgas uzturvielas - olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, minerālvielas un vitamīnus.
Gaļa ir viens no uzturproduktiem, kas dod mums visas šīs nepieciešamās un svarīgākās uzturvielas. Šo uzturvielu nozīme mūsu organismā ir ļoti liela un nozīmīga. Mums ir svarīgi zināt kāda ir olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu, vitamīnu, minerālvielu un ūdens nozīme mūsu organismā, lai mūsu organisms, varētu pilnvērtīgi augt un attīstīsities.
Olbaltumvielas – tā ir pamatviela šūnu uzbūvei un atjaunošanai, tauki - enerģijas avots siltuma, muskuļu enerģijas ražošanai, ogļhidrāti - galvenais enerģijas avots, vitamīni - regulē vielmaiņu, nodrošina visas organisma funkcijas, minerālvielas - nepieciešamas audu uzbūvei, fermentu, hormonu sastāvam, tās arī regulē vielmaiņas procesu un osmotisko spiedienu, ūdens - nepieciešams ķermeņa temperatūras regulēšanai, vielmaiņai un organisma attīrīšanai.
Mums ir jāēd pilnvērtīgs uzturs, kurā ietilps gaļa un gaļas produkti, bet jāatceras arī tas, ka mums ir nepieciešama kvalitatīvi gaļas produkti, lai mēs nesaindētos ar kaitīgiem mikroorganismiem.
Gaļa, ko cilvēki lieto uzturā, ir nokautu dzīvnieku ķermeņa daļas (šaurākā nozīmē - dzīvnieku muskuļu audi). Gaļa mūsu uzturu papildina ar pilnvērtīgām olbaltumvielām, dažādām minerālvielām. Gaļas olbaltumvielas, kas satur visas neaizstājamās aminoskābes optimālā daudzumā un attiecībā, nepieciešamas organisma šūnu un audu veidošanai, tās ietilpst bioloģiski aktīvo vielu – hormonu un fermentu – sistēmās, ņem dalību dzīvības procesu norisēs un apgādā organismu ar enerģiju. Ļoti treknā gaļā olbaltumvielu ir maz.
Vitamīnu muskuļaudos ir maz, vairāk to ir dzīvnieku iekšējos orgānos - aknās, nierēs. Gaļā ir galvenokārt B grupas vitamīni, PP vitamīns, A, D, E vitamīni. Gaļas sastāvs ir atkarīgs no dzīvnieku sugas un nobarotības pakāpes. Vērtīgākie no gaļas taukiem ir tie, kas atrodas kaulu smadzenēs. Organismā gaļa rada skābu vidi, tāpēc gaļas ēdienus gatavo vai pasniedz kopā ar dārzeņiem, kas ir sārmaino elementu avots uzturā. Īpašo gaļas garšu rada ūdenī šķīstošās ekstraktvielas, kas satur slāpekli. Tās kairina gremošanas orgānu gļotādas, veicina gremošanas sulu izdalīšanos.
Ēdienu gatavošanai izmanto liellopu, cūkas, jēra, trušu, medījumu un dažādu putnu gaļu. Dažādu dzīvnieku gaļa atšķiras pēc krāsas, muskuļu šķiedrām, īpatnējās smaržas un garšas. Jaunu dzīvnieku (putnu) gaļai ir smalkākas šķiedras, tā ir gaišāka, to ātri var izcept vai izvārīt mīkstu. Vecu dzīvnieku gaļa ir tumšāka, cietāka, sastāv no rupjākām šķiedrām, bet ēdienam ir izteiktāka gaļas garša. Uzturā izmanto svaigu, saldētu, sālītu, žāvētu un konservētu gaļu. Svaigai gaļai ir elastīgi audi, virsma spoža un svaiga smarža, tādai gaļai iespiedums ātri izlīdzinās. Laba gaļa šķērsgriezumā ir mitra, bet no tās neizdalās lieks šķidrums.
Tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi gaļu saņem no ražošanas vai tirdzniecības saldētavām. Katrai nosūtāmai gaļas partijai jādod līdzi veterinārārsta izsniegta kvalitātes apliecība (vai jābūt attiecīgam zīmogam uz pavadzīmes), kurā norādīts gaļas veids, dzīvnieka barojums, kā arī gaļas termiskais stāvoklis (atdzesēta 0-40C, saldēta, atlaidināta 10C).…
